Gatis Bogdanovs
Šonedēļ arī Gulbenes novada upēs un grāvjos vērojama strauja ūdenslīmeņa celšanās. Arī “Dzirkstele” novēroja, ka trešdien Tirzā ledus jau ir salauzts, un tūlīt tam vajadzētu sakustēties.
Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņām Gaujas augštecē iet ledus.
28.februārī diennakts laikā Gaujā pie Velēnas ūdenslīmenis paaugstinājās par 65 centimetriem, pārējās Gaujas baseina upēs ūdenslīmenis paaugstinājās par 1 līdz 41 centimetru. Savukārt Pededzē pie Litenes no 23.februāra strauji kāpis līmenis, 29.februārī palielinoties par 4,23 metriem no nulles atzīmes.
Savukārt Lejasciema pārvaldes vadītājs Māris Milns situāciju vērtēja kā bīstamu. “Lejpus Lejasciemam Gauja jau ir ārā no krastiem, tomēr šodien (ceturtdien) ledus vēl neiet. Šāda situācija, kad ledus ir pacelts un turpina augt līmenis, ir bīstama Tirzā pie estrādes. Tiek apdraudēts gājēju tiltiņš, jo straujas ledus iešanas gadījumā tas var neizturēt. Neskatoties uz to, ka pirms pāris gadiem mēs to pacēlām par apmēram metru, šobrīd ūdenslīmenis tam tuvojas. Atliek vien mest krustus un cerēt, ka izturēs gan tiltiņš, gan estrāde,” atzīst M.Milns.
“Dzirkstele” sazinājās arī ar Litenes pagasta pārvaldes vadītāju Vilni Lapiņu, kurš skaidroja, ka ceturtdien no rīta Pededzē pie estrādes līdz kritiskajai robežai atlicis tieši viens metrs. “Pagaidām nekas neapplūst, tomēr jāņem vērā, ka upē ledus iešana vēl nav sākusies. Ūdenslīmenis ceļas, taču tas iet ledum pa apakšu. Domāju, ka tuvākajā laikā, varbūt pat šodien, tas tiks salauzts un sāksies ledus iešana. Pagaidām no plūdiem esam glābti, bet ledus sastrēgšanas gadījumos, iespējams, zemākās vietas var arī applūst,” uzsver V.Lapiņš.
Līmenis Krustalīcē Gulbenē un ārpus tās teritorijas šobrīd ir augsts, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas tomēr ir zemāks. Madonas šosejas abās pusēs, no krastiem izejot Krustalīcei, kā allaž ir pārplūdušas pļavas, kuras daži dēvē par vietējās nozīmes “palieņu pļavām”. Savukārt aiz Vidus ielas slūžām pēdējos gados, sākoties pirmajiem paliem, aptuveni divas dienas vērojama parādība, kas var sacensties ar jebkuru putu balli. Kāds tuvējo māju iedzīvotājs, kurš vēlējās būt anonīms, izteica minējumu, ka tas esot no tā, ka daudzu māju iedzīvotāji grāvjos un pašā upē novada neattīrītus ūdeņus, arī no veļasmašīnām. Pa ziemu nogulsnes sakrājoties malās un pie slūžām. Sākoties paliem, kad ūdens slūžās krīt kā no ūdenskrituma, “ķīmija” dara savu un pārvēršas kārtīgās putās.
Gulbenes pilsētas nekustamā īpašuma pārzinis Kaspars Rakstiņš uzsver: “Šāda parādība tiešām ir vērojama, bet apgalvot, ka tā ir mazgāšanas “ķīmija”, nevar. Cik man zināms, analīzes šīm putām nekad nav taisītas, tāpēc var izteikt tikai minējumus. Teorētiski varētu būt, ka pie vainas ir iedzīvotāji, jo vairāki grāvji tur nes savus ūdeņus, taču tam vajadzīgi pierādījumi. Kas attiecas uz ūdenslīmeni upē, tad tas vēl nav kritisks. Tas katru dienu tiek novērots, un, ja tas tuvosies kritiskajai robežai, tad slūžas tiks regulētas.”
