Latvijā vārdadienu šodien svin 2111 Gunas
Stāmerenietes Gunas Ģērmanes mīlestība ir zirgi, tieši tāpēc viņa savulaik Jelgavā Lauksaimniecības universitātē zootehnikas fakultātē izvēlējusies specializāciju hipoloģijā (zinātne par zirgiem), kas ļāvusi viņai izzināt šo skaisto dzīvnieku psiholoģiju, kas gluži tāpat kā cilvēkiem mēdz būt dažāda. Viņa kopā ar mammu “Pilssētās” aprūpē 24 zirgus.
Patīk savs vārds Guna stāsta, ka vārdu Līva, ko meitai gribējusi dot mamma, noraidījis gan tēvs, gan vecmāmiņa. Tad mamma Anita piedāvājusi vārdu Guna un šī izvēle tapusi atbalstīta.
“Man labāk patīk Guna, jo tad, kad mācījos pamatskolā, arī klasē bija Līva. Šā vārda īpašnieču ir samērā daudz, bet šobrīd Stāmerienas pagastā man ir tikai viena vārdamāsa. Augstskolā, kad trenere mani sauca par Guniņu, šķita mazliet dīvaini,” smejas Guna.
Vārdadienas svinības neesot īpaši plašas. “Patīkami, ka nemitīgi tālrunī saņemu apsveikuma īsziņas. Dāvanas nav būtiskas. Galvenais, ka cilvēki mani atceras, jo tas nozīmē, ka kādam es kaut ko nozīmēju,” priecājas gaviļniece.
Augsts IQ
Darbā ar zirgiem Gunai visinteresantākā šķiet zirgu psiholoģijas un uzvedības izzināšana. Aizrautīgi viņa stāsta par melno skaistuli – piecus gadus veco ērzeli Emīru, kurš starp pārējiem 23 zirgiem izceļas ar augstu intelektuālo līmeni.
“Emīrs neuzturas aplokā. No rīta ir jāatver staļļa durvis, lai zirgs varētu doties plašajā dzīvē. Vispirms viņš pārbauda, kas notiek blakus stallī, kur mitinās ķēves, kas par šo apciemojumu izrāda sajūsmu. Ir jāiet un Emīram skaļā balsī jāaizrāda, ka te nedrīkst nākt, kad vēlas. Par šādu saimnieku rīcību ērzelis ir apvainojies. Kad Emīram viss ir apnicis, viņš dodas uz savu stalli, attaisa durvis un nostājas savā boksā,” stāsta Guna. Labprāt draudzējas ar nejauši satiktiem cilvēkiem.
Guna stāsta, ka zirgu ganāmpulkā kumeļi ienes dzīvību. Viņa novērojusi, ka par zirga raksturu var spriest jau kopš viņa piedzimšanas. Daudz ko nosaka arī zirgkopēja – trenera darbs. “Pilssētās” joprojām ir iespējams iemācīties sēdēt zirga mugurā. Interesentu neesot īpaši daudz, bet palikuši uzticīgākie. Vasarā skaistāko un mierīgāko zirgu mugurā sedlos celta pat līgava baltā kleitā un līgavainis.
“Interesanti, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas pārvietoties nevis atsperratos, bet zirga mugurā. Tas arī mums pašām bija īsts pārbaudījums. Biju nobijusies, kā viss būs, kā baltās kleitas čaukstēšanu uztvers zirgs. Šis gads mums vispār ir bijis aktīvs. Ceram, ka tāds būs arī nākamais,” piebilst Guna.
