“Mēs cīnāmies, lai neslēdz slimnīcu, dzelzceļu un bānīti. Diskutējam par skolu slēgšanu vai pastāvēšanu. Ja, dzīvojot šajā laikā un šajā valstī, no tā visa izdodas kaut vienu saglabāt – tad ir gandarījums,” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Viņa atzīst, ka pašvaldībai šis ir ļoti smags laiks.
– Trešdien tikāties ar veselības ministru Juri Bārzdiņu un runājāt par mūsu slimnīcas nākotni.
– Veselības ministrs skaidroja nākamā gada finansēšanas shēmu. Nākamgad pirmajā pusgadā dotācija visām slimnīcām būs 80 procenti no šī gada reālās izpildes. Tas ir maz, un tas arī tiek garantēts tikai sešiem mēnešiem. Otrajā pusgadā slimnīcas dalīsies neatliekamās palīdzības un aprūpes slimnīcās. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir vienīgā valstī. Tā ir izveidota pēc Veselības ministrijas ieteikuma. Ir ieguldīts liels darbs. Apvienība nodrošina veselības aprūpi pacientiem. Ministrs skaidroja, ka būs trīs kritēriji, pēc kuriem tiks izvērtētas slimnīcas. Pirmais – kopējo ārstēto pacientu skaits. Pēc plāna tiem ir jābūt 7000 pacientiem gadā, mums šī gada 11 mēnešos ir 6700 pacienti. Otrais – dzemdības. Pēc plāna gadā ir jābūt 300 dzemdībām, mums 11 mēnešos jau ir bijušas 397. Trešais – līdz nākamajai slimnīcai ir jābūt 70 kilometru attālumā, un tas ir mūsu ģeogrāfiskais izvietojums, kas šajā gadījumā mums spēlē par labu.
– Tātad cerības ir?
– Cerības mums ir pamatotas. Bet ir cītīgi jāstrādā pie apvienības izmaksu optimizēšanas un jādomā par attieksmi pret pacientu, kas nav nosakāms kā izmērams kritērijs, bet ir pats svarīgākais. Kopējā veselības ministrijas nostādne ir tāda, ka jāstrādā vairāk ir ģimenes ārstiem. Viņiem savi pacienti ir jāredz un slimības jāsaskata laikus, un kopā ar ģimenes ārstu palīgiem jāārstē hroniskās slimības, veicot aprūpi mājās. Pēc iespējas mazāk ir jāpraktizē ārstēšanās stacionārā, bet vairāk jāpievēršas ambulatorajai ārstēšanai. Ja salīdzinām slimnīcu apvienības rādītājus attiecīgos laika periodos šogad un pagājušajā gadā, tad redzam, ka strādājam atbilstoši ministrijas redzējumam.
Ir uzsākta iepirkuma procedūra Balvu un Gulbenes slimnīcu rekonstrukcijai, kas notiks par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Neko klāt necelsim, jo ir jāsaglabā un jāuztur jau esošā infrastruktūra, tāpēc tiks remontētas slimnīcu nodaļas. Darbus ir plānots veikt vasarā. Ministrs darīja zināmu, ka tiek domāts par ģimenes ārstu nodošanu pašvaldībām ar visu finansējumu.
– Kas notiks ar Gulbenes – Rīgas pasažieru vilcienu?
– Dzelzceļa maršrutu saglabāt ir ļoti problemātiski. Pasažieru skaits, kuri izmanto vilcienu posmā Gulbene – Madona, ir ļoti mazs, reizēm pat mazāks nekā desmit. Grūti argumentēt dotāciju šādam reisam. Satiksmes ministrijas redzējums – iespējams, var saglabāt reisu līdz Krustpilij, bet no Krustpils līdz Gulbenei vilciena maršrutu dublēt ar autobusu, sakārtojot tarifu, lai pasažieriem nebūtu jāmaksā vairāk nekā līdz šim. Maršrutu slēgt uz laiku līdz pieciem gadiem, veicot reisus svētku dienās, kad pēc līdzšinējās pieredzes pasažieru skaits bija liels. Pasažierus par atsevišķiem reisiem “Latvijas dzelzceļš” informēšot masu saziņas līdzekļos. Svarīgi ir saglabāt dzelzceļa līniju un kravas pārvadājumus.
Vienojāmies, ka nākamgad Alūksnes – Gulbenes bānītim gan valsts dotācija netiks samazināta.
– Kāda ir skolu nākotne?
– Mūsu novadā katru gadu skolēnu skaits samazinās. Šogad gandrīz par diviem simtiem. Nākamgad brīnumi nenotiks, audzēkņu paliks vēl mazāk. Turpmāko gadu laikā nav paredzama skolēnu skaita palielināšanās. Tā nav tikai Gulbenes novada problēma, tā ir visas valsts problēma. Uzskatu, ka mūsu novadā skolu ir par daudz. Izglītības nodaļa ir sastādījusi priekšlikumus, kuru skolu pastāvēšana ir jāizvērtē (Daukstes, Ozolkalna un Siltāju pamatskolas – red.). Daukstes skolu esmu lolojusi. Tā ir mana skola. Tur ir ieguldīti līdzekļi, idejas, vairāku cilvēku nesavtīgs darbs, prāts un degsme, lai skolu attīstītu. Kā jūtos šodien, nav vārdos izsakāms. Es gribu rosināt sapratni un apzināties reālo situāciju. Vai šīm skolām reorganizācija būs šogad, nākamgad vai aiznākamgad, to izlems deputāti. Bet, ja skolēnu skaits samazinās, ir jāizvērtē, vai vēl gadu vai divus ir vērtīgi procesu novilcināt. Vai ir lietderīgi vēl gadu censties izdzīvot vai tomēr skatīties un sākt dzīvot citādi jau šodien? Jādomā, lai skolēniem nodrošinātu izglītības kvalitāti un nokļūšanu līdz skolai. Mūsu novadam kopā gaidāmi deviņi jauni autobusi. Mēs varam nodrošināt skolēniem transportu. To, ka slēgt skolas – tas ir slikti un nepopulāri un visiem sāp sirds, es saprotu. Ja kopējā nostāja būs tāda, ka lielajām skolām jādalās ar mazajām, tad gribu dzirdēt, ko teiks lielās skolas. Kāda tām būs attīstība? Ģimnāzijai ir nepieciešama attīstība, lai tā konkurētu ar citām novadu ģimnāzijām. Tāpat mūsu vidusskolām ir nepieciešami līdzekļi, lai mūsu novadā dzīvojošiem skolēniem nebūtu jāmeklē modernas izglītības iespējas ārpus novada.
– Tas ir saprotami, taču vai deputāti nobalsos par skolu slēgšanu?
– Lemjot par skolu optimizāciju, es gribu redzēt deputātu atbildību, ieinteresētību un argumentētu redzējumu. Mēs nevaram pastāvēt uz to, ka visu saglabāsim, uzturēsim atbalstīsim un celsim. Vajadzētu katram deputātam izvērtēt, ka tā nenotiek. Reizēm ir jāpieņem ļoti nepatīkami lēmumi. Es rosinu pieņemt saprātīgus lēmumus.
– Kas notiks ar slēgto skolu ēkām?
– Daudzi novada domei jautā, kas notiks ar slēgto skolu ēkām. Jā, mums būs savi priekšlikumi, bet vai šie priekšlikumi konkrētajai vietai būs pareizi un derēs? Pagasta iedzīvotāji vislabāk jūt, kas konkrētai vietai vairāk vajadzīgs. Vairāk gribas sabiedrības redzējumu. Gribētu no iedzīvotājiem, no skolotājiem, kas ir vietējā inteliģence, kas pārzina savu vidi un ciemata iespējas, redzēt viņu iniciatīvu un nākotnes redzējumu. Varbūt kādā pagastā ir nepieciešams kultūras darba organizators, iespējas attīstīt mūžizglītību, varbūt ir kādas interešu grupas vai vēlmes skolas ēku izmantot sociālām vajadzībām. Arī pilsētas skolās, iespējams, arī nepieciešamas pārmaiņas. Tas būs nākamais, par ko mēs domāsim.
– Kā ar nākamā gada budžetu?
– Kopējā ieņēmu sadaļā samazinājums ir vairāk nekā par
600 000 latu. Izdevumu sadaļa pieaugs, ņemot vērā aizņēmumu un procentu maksājumus, kā arī minimālās algas palielināšanos. Ja pērn varēja teikt, ka ir izdzīvošanas budžets, tad tagad būs vēl grūtāk. Pie budžeta strādājam. Ir apkopoti visi pieprasījumi, kas apmēram 1,5 reizes pārsniedz iespējamo. Ar katru iestādi tiks pārskatīts iespējamais samazinājums. Nākamais gads noteikti būs smagāks nekā šis. Apgalvot un nomierināt, ka mēs iztiksim bez algu vai darbinieku samazinājuma, es diemžēl nevaru. Valdība sola to apstiprināt līdz Ziemassvētkiem, mums pēc tam savs budžets jāapstiprina divu mēnešu laikā. Tik ilgi gaidīt nevarēsim, jo pēc likuma tad gada sākumā katram mēnesim ir jāparedz 1/12 daļa no šāgada budžeta, un mēs to nevaram atļauties. Sakarā ar minimālās algas paaugstināšanu tiek pārskatīts arī darba samaksas nolikums. Tiek domāts par slodzēm, piemēram, vai visiem, kas strādā par minimālo algu, ir pilna darba slodze. Iespējams, jāpārskata noslodze un likmes.
– Vai krīzes laikā netiek pārāk daudz atbalstīti dažādi projekti? Vai nebaida, ka nevarēs pavilkt?
– Baida. Iespējams, būs jāpasaka – “stop”, ka vairāk nepietiek projektu līdzfinansēšanai.
