Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš kandidēju uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Un, lai arī esmu pietiekami veiksmīgi veidojis savu karjeru advokatūrā, tomēr gribu padalīties ar dažiem secinājumiem, kas radušies, vērojot politiskās peripetijas ap KNAB darbu un vadītāja amatu šo pēdējo divu gadu laikā.
Sabiedrībai mēģina iestāstīt, ka galvenais, kas traucē KNAB labi strādāt un ķert noziedzniekus, ir laba vadītāja trūkums. Tas ir, vieni saka – slikts vadītājs ir Vilnītis, bet otri, ka tā vainīgā būs Strīķe, jo viņa, lūk, traucē Vilnītim strādāt. Es uzskatu, ka jautājums ir jāskata daudz plašāk.
Īstenībā neviens jau nav pateicis, ar ko tad KNAB tā īsti vajadzētu nodarboties. Lai gan birojs darbojas jau vairāk nekā astoņus gadus, vēl joprojām nav skaidri norādīti šīs iestādes uzdevumi. KNAB ir izpildvaras iestāde, un tieši valdības un Saeimas uzdevums ir noteikt biroja funkcijas. Kašķi par personālijām atbīda otrā plānā būtiskāko uzdevumu – noziegumu izmeklēšanu un atklāšanu.
Ar koruptīvu noziegumu atklāšanu bez KNAB nodarbojas arī Drošības policija, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde. Iestādes bieži dublē cita citu un pat dažkārt traucē. Tajā pašā laikā man pašam (kā bijušajam Drošības policijas darbiniekam) ir nācies saskarties ar situāciju, kad ārpus Rīgas neviena no šīm iestādēm vairāku stundu laikā nevar aizturēt kukuli pieprasījušus policistus, jo vienkārši nav cilvēku, kas to izdara.
Katrs pie varas nonākušais politiskais spēks (un šo spēku rotācija mūsu valstī ir ļoti bieža) cenšas KNAB vadībā iebīdīt sev lojālus cilvēkus, lai varētu manipulēt ar šo iestādi un apkarot politiskos konkurentus. Tajā pašā laikā nevienam pie varas esošajam nav izdevīga spēcīga iestāde, kas pētītu viņu darbības aizkulises. Melnie plankumi, turklāt lieli un plaši, Latvijā ir katrai partijai, lai cik skaļi tā sevi nesludinātu par taisnības cīnītāju.
Līdz šim birojs bijis vairāk orientēts uz skaļu un bieži ar politiku saistītu lietu izmeklēšanu, mazāk pievēršoties ikdienišķiem korupcijas gadījumiem. Tas radīja sabiedrībā labu priekšstatu par iestādi, tomēr krimināllietu, kas tiek novestas līdz tiesai, skaits nebūt nav tik liels. Visai liels ir arī attaisnoto personu un personu, kuru lietas izbeidz pirms tiesas, skaits. Vairākās jomās, kur ir samilzušas ar korupciju saistītas problēmas, piemēram, Latvijas – Krievijas robeža, KNAB darbojas visai pasīvi (lai neteiktu vairāk).
Risinājums ir, tikai to vajag realizēt. Proti, precīzi un skaidri noteikt KNAB funkcijas, novērst to pārklāšanos ar citām iestādēm, noteikt skaidru tā vietu tiesībaizsardzības iestāžu sistēmā. Iespējams, ka būtu jādomā arī par iestāžu apvienošanu vai funkciju pārdali, īpaši ņemot vērā saukļus par funkciju auditu valsts pārvaldē. Latvijā ir jāizveido efektīva un funkcionējoša sistēma, kas apkarotu gan korupciju, gan citus noziegumus, ko veic valsts amatpersonas. Šobrīd esošā sistēma ir gana skaļa un pompoza, bet diemžēl dārga un neefektīva.
Nesakārtojot šo sistēmu, KNAB vienmēr būs politisku kašķu un skandālu avots, kāds tas ir faktiski visu tā darbības laiku.
