Ziemsvētku naktī Dievs pārtrauca savu klusēšanu – nakts klusumā pēkšņi atskanēja Dieva vēstneša balss: „Nebīstieties! Jo, redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm: šodien Dāvida jums ir dzimis Pestītājs…” Atmirdzēja gaisma un kļuva gaiši kā dienā. Neskaitāmi debesspulki slavēja Dievu: Gods Dievam augstumos un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem!!!
Bet pēc tam atkal iestājās klusums. Bērnam Jēzum, Marijai un Jāzepam iesākās klusā, parastā dzīve. Viņi bija normāla ģimene. Bērns auga un nekas neliecināja, ka Viņš ir Dieva Dēls. Tomēr šajā Bērnā Dievs – daudzu cilvēku tā arī nepamanīts – bija klātesošs šajā pasaulē, bija klātesošs viņu dzīvē. Dieva Vārds kļuva miesa, kuru varēja redzēt, kurai varēja pieskarties.
Ziemsvētku nakts un turpmākā klusā Nazaretes ģimenes dzīve māca mūs ticēt, paļauties, saskatīt Dieva kluso klātbūtni mūsu ikdienišķajā dzīvē. Līdzīgi tam, kā Dievs reālā veidā pavadīja trīsdesmit klusos gadus cilvēku ģimenē, tā Viņš ir reāli klātesošs mūsu dzīvē – ļoti bieži nepamanīts: Emanuēls – Dievs ar mums! Viņa Vārds kļuva miesa un iemājoja šajā pasaulē, starp mums. Dievs mūs uzrunāja caur savu Dēlu. Šis Bērns, kas piedzima Betlēmē, ir vissvarīgākais Dieva Vārds. Viņā Dievs mums pateica absolūti visu. Kristus ir Dieva vispilnīgākā atklāsme. Viņš ir mūsu atpestīšana. Viņš – patiess Dievs un patiess Cilvēks – mūs uzrunā klusumā: “Jūs neesat vieni paši. Es esmu kopā ar jums. Pat ja jūs to neapzināties – Es esmu kopā ar jums.” Lūk, tas ir Ziemsvētku nakts – Kristus dzimšanas svētku vēstījums.
Mīļiem gulbeniešiem un visiem mūsu novada ļaudīm novēlu Dieva pazīšanas žēlastību, Dieva mieru un svētību un pāri visam – Dieva mīlestību!
