No piesaistes naftas cenām cenšas atbrīvoties, Latvijas nostāja neskaidra. Ilgu laiku uz desmitiem gadu slēgtie gāzes piegādes līgumi, kuros cena ar trīs līdz deviņu mēnešu nobīdi tika sasaistīta ar mazuta cenu, skaitījās kā drošības garants.
Nav noslēpums, ka gāzes koncerni dēļ gāzes sasaistes ar naftas cenu, kas jau vairākus
gadus turpina pieaugt, labi nopelnīja, taču pēdējos gados, mainoties situācijai gāzes tirgū – ieplūstot
lieliem alternatīvās gāzes apjomiem no ASV un attīstoties sašķidrinātās dabasgāzes tirgiem -,
ilgtermiņa gāzes līgumi nereti kļūst salīdzinoši neizdevīgi.
Lielu ažiotāžu izraisīja Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara retorika par to, ka arī Latvijai gāzes iepirkuma cenu, iespējams, vajadzētu pietuvināt gāzes biržu spot cenai, kas rudens sākumā bija par aptuveni 30% zemāka nekā ilgtermiņa līguma cena. Vēlāk gan ministrs kategoriski noliedza, ka sarunās ar Gazprom būtu prasījis piesaisti biržas cenām, jo gāzes biznesa pārstāvji, piemēram, Itera Latvija prezidents Juris Savickis norādīja, ka šādā gadījumā A. Kampars Latvijai pašlaik būtu paprasījis augstāku nevis zemāku gāzes cenu, kādu paredz līgums.
