Pārliecinājos, ka mūsu novadā dzīvo cilvēki, kuri nav aizslēguši savas sirdis labestībai un līdzcietībai.
Pēc emocionālā rakstiņa, ka Diks un Murziks meklē jaunas mājas, sākās “karstais” tālrunis trīs dienu garumā. Zvanīja no Stradu pagasta, Sinoles, piedāvāja pirkt īpašumus ar dzīvniekiem, kā arī no Stāmerienas, Gulbenes, Tirzas un Lejasciema. Sirsnīgs paldies visiem!
Otrā dienā ap pusdienām atbrauca sieviete kopā ar ģimeni apskatīt suni. Raizējās, vai suns pieradīs pie viņas. Teicu – ja skries pretī, tad būsiet īstā. Diks jau pa lielu gabalu skrēja pretī un griezās kā vilciņš. Avīzē izskatoties mazāks, bet īstenībā esot lielāks. Aizbrauca, lai vēl padomātu…
Liels bija mans izbrīns, kad pēcpusdienā sieviete ieradās vēlreiz un teica: “Redziet, sāk taču snigt! Aizputinās ceļus, un tad būs grūti tikt pēc Dika.” Vakarā piezvanīju, lai pajautātu, kā tad klājas jaunajā vietā Sinolē. Diks guļot pie viņas gultas uz paklāja, un visi kopā skatoties “Panorāmu”.
Murziks ķer aiz loga sniegpārslas un saka:
“Ciemos skries sīļi un zīlītes.
Atcilpos zaķi un stirnas.
Kopā mēs tumsu samalsim
Vecgada vakara dzirnās.”
Laimīgu jauno gadu!
