Benzīna cenas jaunus augstuma rekordus Latvijā un arī citviet Eiropā sasniegušas neierastas apstākļu sakritības dēļ. Vienlaikus tirgos pieaugusi gan naftas cena, gan arī vērtība valūtai – ASV dolāram, ar ko tirgos parasti norēķinās par benzīna pamatizejvielu.
“Bija dubults negatīvais efekts, kas nav tipiska parādība,” iemeslus strauji augušajām benzīna cenām skaidroja Citadele Asset Management (CAM) Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Degvielas tirgus pārzinātāji atzīst: tā kā degvielas cenas nosaka globālie procesi, valstu rokās tikpat kā nav instrumentu, kā tās var bremzēt benzīna sadārdzināšanos. To var darīt ar nodokļu sloga mazināšanu, taču Latvija, kā zināms, nolēma iet citu ceļu, no šā gada sākuma līdz 22% paaugstinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Tas arī atsauksies uz benzīna cenām, audzēs inflāciju un bremzēs ekonomikas izaugsmi, norāda eksperti.
CAM un arī Statoil pārstāvis atzīst, ka patlaban ir izveidojusies visai netipiska situācija – vienlaikus ir palielinājusies gan naftas cena, gan arī kurss valūtai, kādā degvielas tirgū pasaulē norēķinās par naftu. Tomēr līdztekus ārējiem faktoriem degvielas cenu, pēc ekspertu domām, visai būtiski ietekmē arī nodokļi.
