LETA
Veselības ministrija (VM) plāno pārskatīt neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, teikts VM izstrādātājā informatīvajā ziņojumā par slimnīcas tīkla attīstību, kas nodots starpnozaru saskaņošanā līdz 12.martam.
VM norāda, ka šobrīd speciālistu sadalījums uzņemšanas nodaļā ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumos minētajam pielikumam “Uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti”. Tādēļ, lai stiprinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļas (NMPUN), ir pārskatīts ārstu, ārstu palīgu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai.
VM skaidro, ka līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātiem ārstiem speciālistiem un minētais maksājums sedza tikai ārstu speciālistu darbu, paredzot katram ārstam vienu māsu. Taču uzņemšanas nodaļas darbā ir iesaistītas arī citas ārstniecības personas un jaunākais medicīnas personāls, kura darba apmaksai slimnīcas finansējumu pārvirzīja no citiem finanšu resursiem, kas slimnīcām radīja papildu finansiālo slogu. Attiecīgi jaunā apmaksas sistēma NMPUN paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojuma apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
VM uzsver, ka ne mazāk nozīmīga loma uz pacienta vajadzībām vērstas veselības aprūpes nodrošināšanā NMPUN ir māsu palīgiem, jo tie ļauj samazināt māsu noslodzi un palīdz pacientiem nodrošināt nepieciešamo atbalstu un aprūpi, kas savukārt palielina slimnīcas darba efektivitāti un pacientu apmierinātību. Jau šobrīd māsu palīgi ir iesaistīti NMPUN darbā, bet finansējumu to darba apmaksai slimnīcām ir jārod no kopēja budžeta. Tāpēc jaunajā NMPUN apmaksas sistēmā ir iekļauts jauns maksājums par māsu palīgiem.
Paredzēts, ka NMPUN ārsts veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs nepieciešamo neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stāvokļa stabilizēšanai un lems par pacienta turpmākās ārstēšanas gaitu – ārstēšanos ambulatori, stacionārā vai pārvešanu uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.
Savukārt ārstniecības iestādēs, kurās līdz šim bija steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, tie tiks saglabāti. Tas attiecas, piemēram, uz SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, PA “Saulkrastu veselības un sociālās aprūpes centrs”, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ar pakalpojumu sniegšanas vietu Gulbenes pilsēta, SIA “Vidzemes slimnīca” ar pakalpojumu sniegšanas vietu Valkas pilsēta, SIA “Saldus medicīnas centrs” un SIA “Priekules slimnīca”.
Tāpat, lai nodrošinātu NMPUN stiprināšanu slimnīcās, daļēji tika pārskatīts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis. Sadarbībā ar ārstniecības iestādēm tika definēts NMPUN nodarbināto ārstniecības personu skaits, ņemot vērā sniegto pakalpojumu veidus, apjomu un tam nepieciešamos resursus, skaidro VM. Proti, noteikti ārsti-speciālisti un citas ārstniecības personas, kurām jābūt pieejamiem 24/7. Savukārt trešā, otrā un pirmā līmeņa slimnīcās un atsevišķās specializētajās slimnīcās pieļauts radiologam darbs gaidīšanas režīmā mājās vai pakalpojumu sniegšanā attālināti.
Vienlaikus paredzēts, ka pirmā līmeņa slimnīcās ķirurgs pakalpojumu uzņemšanas nodaļā sniegs tikai dienas laikā no plkst.8 līdz plkst.20. Savukārt, izvērtējot anesteziologu, reanimatologu un radiologu asistentu vai radiograferu pakalpojumu nodrošināšanas specifiku, paredzēts, ka daļa no šo ārstniecības personu sniegtajiem pakalpojumiem tiek apmaksāti ar manipulāciju tarifu, fiksētā maksājumā iekļaujot samaksu tikai par darbu vakara un nakts stundās, izņemot piektā un ceturtā līmeņa slimnīcās nodarbinātus anesteziologus.
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” ārstniecības personu skaits noteikts tādā apmērā, lai nodrošinātu uzņemšanas nodaļas darbību arī Talsu filiālē, norāda VM.
Vienlaikus tika pārskatītas un aktualizētas uzņemšanas nodaļā sniegto pakalpojumu tarifu izmaksas. Lai nodrošinātu plānotās izmaiņas no 2024.gada 1.maija nepieciešamas papildus finansējums 14 234 107 eiro apmērā un turpmāk ik gadu 21 351 160 eiro apmērā.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs gan aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar plānotajām izmaiņām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana atsevišķās vietās reģionos varētu tikt apgrūtināta. Viņš norādīja, ka VM vēlas samazināt dežūrspeciālistu skaitu NMPUN, taču tā strādāt nedrīkst.
“Tu nevari strādāt pēc principa – ja ir pacients, tad maksājam, bet, ja nav, tad nemaksājam. Tā ir ugunsgrēka nodaļa, kur šodien varbūt ir viens pacients, bet rīt jau būs 20. Ja mēs uzskatam, ka konkrētā vietā neatliekamo medicīnisko palīdzību vajag, tad to vajag neatkarīgi no pacientu skaita,” uzsvēra Kalējs, piebilstot, ka arī ugunsdzēsēju depo neviens nelikvidē, ja kādu laiku nav bijuši ugunsgrēki.
Savukārt ieceri par papildu finansējumu slimnīcām Kalējs vērtē kā pareizu un vajadzīgu, jo finansējuma ziņā Latvija joprojām ir pēdējā vietā gan Baltijā, gan Eiropā. Iespējams, tas tādēļ, ka kaimiņi velta daudz vairāk uzmanības veselības un pacientu aprūpei.
LETA jau rakstīja, ka ziņojumā ir iekļauta informācija par VM plānotajiem pasākumiem stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidē, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Tāpat tajā aktualizētas prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēta reģionālo slimnīcu sadarbības tīkli un noteikts to darbības principus, kā arī noteikta metodisko centru izveide un vadība, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
