Pagājušā gada nogalē Gulbenes kultūras centrā savas pastāvēšanas desmito gadadienu kopā ar draugiem svinēja Latgaliešu klubs. Pasākumā uzstājās arī ansamblis “Latgalīte”, kas tiks izveidots pāris gadu vēlāk. Desmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai Latgaliešu kluba kodols, kas šodien darbojas arī ansamblī “Latgalīte”, apzinātos, ka ir cits citam vajadzīgi.
Latgaliešu kluba pašreizējā vadītāja gulbeniete Marta Mikolaja atceras, ka pirms desmit gadiem neviens pat nevarējis iedomāties, ka Gulbenē tiks izveidots Latgaliešu klubs, kam būs arī savs ansamblis “Latgalīte”. Viss sācies pavisam nejauši. “Mēs bijām astoņi cilvēki, kuru dzimtā puse ir Krāslava, tāpēc nolēmām, ka Gulbenē ir jāveido Latgaliešu klubs. Starp šiem cilvēkiem bija Jāzeps Romulis, kādreizējā Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā, viņas māsa, es pati un vēl citi bijušie krāslavieši,” atceras gulbeniete Janīna Matisone. Latgaliešu kluba kopā sanākšanas reizēs allaž daudz dziedāts, tāpēc nedaudz vēlāk izveidots ansamblis “Latgalīte”. Savukārt M.Mikolaja atceras, kā J. Romulis aizgājis uz senioru kora “Atbalss” mēģinājumu un lūdzis, lai pēc tā uz brīdi uzkavējas visi latgalieši. “Tas nav noslēpums, ka gandrīz katrs otrais cilvēks Gulbenē ir ar saknēm Latgalē. Tā arī daļa no senioru kora dalībniekiem vēl šodien darbojas ansamblī “Latgalīte”. Vairākus gadus ansamblī darbojāmies kā brīvmākslinieki, jo mums nebija “jumta”. Tikai pēdējos gados tiekam pieskaitīti Gulbenes kultūras centra kolektīviem,” stāsta M.Mikolaja.
Pa šiem gadiem ansamblim “Latgalīte” bijuši vairāki vadītāji. Pirmos gadus to vadījis Juris Sjomkāns. Pēc viņa aiziešanas viņsaulē neilgu laiku ansambli vadījis Aivars Bite, Tamāra Kuzņecova. Ligita Plešanova – Jarusova, bet nu jau trešais darba cēliens vadītājas amatā ir Lūcijai Hmeļevskai. “Ja sākumā Lūcija pret mums izturējās ļoti piesardzīgi, tad tagad viņa ir labi iejutusies mūsu kolektīvā, protot gan sabārt, gan uzmundrināt. Abpusēji izveidojusies ļoti laba sadarbība. Protams, nostalģija pēc dzimtajām vietām un latgaliešu valodas ir vecākās paaudzes cilvēkiem, tāpēc Latgaliešu klubs šajā laikā ir “apaudzis” ar savu atbalstītāju pulku. Tie ir cilvēki, kuri regulāri apmeklē un atbalsta mūsu organizētos pasākumus. Jaunākas paaudzes cilvēki, kuri jau ir dzimuši Gulbenē, sevi vairs par latgaliešiem neuzskata, tāpēc mūsu pasākumos gados jaunus cilvēkus ir grūti ieraudzīt,” stāsta M.Mikolaja.
Katru gadu ansamblis “Latgalīte”, kas ir Latgaliešu kluba sirds un dvēsele, regulāri divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – rīko koncertus. Gada izskaņas koncerts parasti ir veltīts visiem Latgaliešu kluba atbalstītājiem. “Vecākās paaudzes cilvēkiem iespējas izlustēties, izkustēties un izdziedāties ir maz, tāpēc Latgaliešu kluba rīkotās ballītes vienmēr ir gaidītas un apmeklētas. Kamēr vien pastāvēs ansamblis, tikmēr pastāvēs arī Latgaliešu klubs. Sākotnēji kluba biedru skaits bija vairāk nekā simts cilvēku, tad ar gadiem mūsu atbalstītāju pulks kļūst mazāks. Savulaik vācām brīvprātīgos ziedojumus. “Treknajos” gados Gulbenes pilsētas dome neliedza finansējumu ansambļa vadītājai, bet šodien atkal dzīvojam, ievērojot pašfinansēšanās principu. Tāpēc mums arī nav krāšņu tērpu,” saka Latgaliešu kluba vadītāja.
Ansamblis reizi nedēļā divas stundas pavada mēģinājumā. Šobrīd dziedātāji cītīgi gatavojas pavasara koncertam maijā, bet pirms tam 13. februārī paredzēts Latgaliešu kluba jaungada atpūtas pasākums kopā ar draugiem – Stradu pagasta senioru ansambli “Baltābele”, senioru deju grupu “Reveranss”, vīru vokālo ansambli “Namejs”. Katrs kolektīvs sagatavos arī kādu priekšnesumu. Uz atpūtas pasākumu Latgaliešu klubs ielūdz ikvienu, kurš vien nav slinks. “Latgalīte” labprāt piedalās visos pasākumos, kur vien tiek aicināts. Piecpadsmit cilvēku kolektīvs regulāri piedalās Vidzemes Pensionāru federācijas rīkotajā ansambļu salidojumā, kā arī Latgales Pensionāru federācijas rīkotajos senioru dziesmu svētkos, apceļojot gandrīz vai visas Latgales pilsētas. “Gribam draudzēties ar Balvu novada Kubuļu pagasta ansambli. Savulaik draudzējāmies arī ar Kupravas etnogrāfisko folkloras ansambli. Ja vien esam aicināti, labprāt piedalāmies arī pašu novadā rīkotajos pasākumos,” stāsta M.Mikolaja. Ansambļa repertuārā galvenokārt ir drastiskas un arī skumjas latgaļu tautas, apdziedāšanās un citas dziesmas. “Mūsdienās apgalvojums, ka latvieši ir dziedātāju tauta, vairs īsti neattaisnojas, jo galvenokārt dziedam Dziesmu svētkos, bet ģimenes svētkos dziesmas skan reti. ”Latgalītes” pasākumos vienmēr skan dziesmas. Tās varam dziedāt trīs četras stundas bez pārtraukuma,” piebilst Latgaliešu kluba vadītāja. Viņa uzskata, ka vecākās paaudzes cilvēki prot priecāties, baudīt un novērtēt katru kopā pavadīto mirkli.
