Gulbeniešiem jauns gads sācies ar jauniem rēķiniem. Šoreiz runa ir par debesīs sakāpušajiem apkures rēķiniem daudzdzīvokļu mājās, piemēram, divistabu dzīvoklim maksa par apkuri decembrī no 35 latiem uzlēkusi līdz 75. Saprotams cilvēku izmisums, jo tādi rēķini nav bijuši pat pērn, kad bija ļoti liels aukstums. Protams, katrā māja situācija ir citādāka un arī mājas vecāko pārvaldīšanas prasmes atšķiras. Un tomēr!
Nevaru piekrist siltuma piegādātāju – “Vidzemes enerģijas”- nostājai, ka rēķini ir tikai katra dzīvokļu īpašnieka vai mājas lieta. Tā ir visa mūsu lieta, jo tādi rēķini iedzen nabadzībā iedzīvotājus un tādējādi grauj mūsu novada jau tā pusmirušo ekonomiku. Cilvēki vēl mazāk ies uz veikaliem, neies pie ārsta un, pasarg Dievs, kur nu vēl pie friziera vai šuvēja. Teorētiski par to visu būtu jāsatraucas arī mūsu novada deputātiem, kurus vēlējām, lai kaut kas mainītos.
Gulbenē siltuma tarifs pārspēj visas kaimiņu pilsētas. Piemēram, Balvos, siltuma tarifs joprojām ir 29,78 lati par megavatstundu (Gulbenē – 39,15 lati), taču Balvu siltuma piegādātājs laikrakstam “Vaduguns” atzīst, ka parādnieku ir ļoti daudz. Pārsteidzoši, jo Gulbenē siltuma piegādātājs apgalvo, ka parādnieku skaits nepalielinoties.
Jāpiekrīt Mārtiņa Kokara, kurš labi pārzina siltuma piegādes jautājumus, aizdomām, ka te darbojas politika “kas maksā, tie lai maksā”. Tikai – cik ilgi? Kādi ir “Vidzemes enerģijas” darbības mērķi Gulbenē nākamajiem gadiem – kurināt pustukšas mājas? Esam pelnījuši skaidrojumu!
