Dzirkstele.lv
Sakara ar sauso laiku Kurzemē valsts ceļi ar grants segumu sāk apžūt un atgūt nestpēju, samazinās šķīdoņa skarto posmu skaits. Pirms nedēļas Kurzemē bija 151 šķīdoņa posms, bet šodien to skaits samazinājies līdz 126. Arī citos valsts reģionos grants seguma ceļi vietām sāk atgūt nestspēju, tomēr tas nenotiek ātri. Par to informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
Uzturēšanas darbus uz grants ceļiem var veikt tikai tad, kad tie ir atguvuši nestspēju. No 6. līdz 13. martam ir nogreiderēti 1787 km valsts ceļu ar grants segumu, līdz ar to kopš 1. martā nogreiderēti jau 6677 km valsts ceļu ar grants segumu.
Naktīs gaisa temperatūra vēl joprojām pazeminās zem nulles, tādēļ autoceļi ar grants segumu atkūst lēni, īpaši ēnainos posmos meža apvidū. Atkūstot ceļi pārmitrinās, bet greiderēšanu var veikt, tikai kad konkrētais ceļa posms ir apžuvis, pretējā gadījumā nestspēju zaudējušais ceļš tiks vēl vairāk bojāts. LVC speciālisti visā valsts teritorijā seko līdzi ceļu stāvoklim, un, tiklīdz to nestspēja atjaunojas, tiek veikti uzturēšanas darbi.
No 6. līdz 13.martam visvairāk nogreiderēts Gulbenes un Madonas apkārtnē – 285 km, Alūksnes un Smiltenes – 255 km, Cēsu – 176 km, Bauskas – 139 km, Dobeles un Tukuma – 132 km, Balvu un Ludzas – 131 km, Kuldīgas un Saldus – 122 km, Preiļu un Dagdas – 113 km, Rēzeknes – 102 km, Talsu un Ventspils – 97, Rīgas – 53 km, Aizkraukles – 43 km, Jēkabpils – 38 km, Jelgavas – 34 km, Ogres – 29 km, Valmieras – 21 km, Limbažu – 13 km, Daugavpils – 4 km. Valsts ceļu tīkla uzturēšanas teritoriju karte pieejama ŠEIT.
Atkusnī uz ceļiem nonāk liels daudzums ūdens un uz grants autoceļiem iestājas šķīdonis, jo pārmitrināts grants segums zaudē nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai neatgriezeniski nesabojātu nestspēju zaudējušos autoceļus, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
Nedēļas laikā posmu skaits ar masas ierobežojumiem ir samazinājies par 84. Patlaban vismazāk to ir Rīgas reģionā – 87 un Kurzemē – 126 posmi, Zemgalē ierobežojumi noteikti 177 posmos, Vidzemē 207, Latgalē – 246. Kopumā masas ierobežojumi saglabājas 843 posmos. Karte ar nestspēju zaudējušajiem posmiem ŠEIT.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Vairāk informācijas par šķīdoni uz grants ceļiem ŠEIT .
Ja kāds ceļa posms ir zaudējis nestspēju, LVC aicina par to informēt, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni 80005555.
Baigais komunistiskais sasniegums. Visu ziemu starp Jaungulbeni un Gulbīti bija a la pizddec, bet tagad nogreiderēja redz. Tie automobīļu ražotāji ir paredzējuši passātu dzīt pa aviācijas bumbu krāteriem?
Jaa,sinii apkaime celi bija neizbraucami,ja nu vienigi ar traktoru-kaapurkeezu
Nebūtu jālepojās ar grants ceļiem. Tas, ka nogreiderēti visvairāk kilometri, liecina par to, ka mūsu novadā visvairāk neasvaltētu, sliktu ceļu. 21 gadsimtā tādiem vispār nebūtu jābūt. Kur paliek mūsu maksātais ceļa nodoklis? Kopējā budžeta melnajā caurumā?