Gulbenes lauksaimnieku biedrība iesaistījusies pieaugušo mūžizglītības programmā “Grundtvig”, lai mācītu mūsu jauno paaudzi “domāt zaļi”. Programmā darbojas 27 valstis, starp kurām koordinējošā valsts ir Anglija. Pagājušā gada decembra nogalē neliela cilvēku grupa no Gulbenes novada saistībā ar minētās programmas aktivitātēm apmeklēja Spāniju.
Malda Ilgaža
Spānijā viesojās Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne, Gulbenes lauksaimnieku biedrības priekšsēdētājs zemnieks Andris Gargurnis, Jaungulbenes arodvidusskolas pedagoģe Līga Makejeva, Galgauskas pamatskolas skolotāja Vita Markova un Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Dita Grigore. Savukārt dalībvalstu pārstāvji no Anglijas, Spānijas, Ungārijas, Francijas un Itālijas, kas sadarbojas ar Gulbenes lauksaimnieku biedrību, 7.februārī ieradīsies Gulbenes novadā un viesosies vairākās skolās, kā arī tiksies ar Gulbenes novada domes vadību.
Cilvēkus nebaro veikals
“Visu šo valstu nevalstiskās organizācijas, biedrības un sabiedriskās organizācijas ir vienojušās par to, kā vecākās paaudzes ļaudis savu pieredzi lauksaimniecībā nodod jaunākajai paaudzei. Lauku skolās darbojas mazpulcēni, laukos bērniem dzīvo vecmāmiņas, kam ir dārzi, tāpēc tur šīs pieredzes nodošana nav tik aktuāla, kā tas ir pilsētā, kur daļa jauniešu uzskata, ka cilvēkus baro veikals. Tiek aizmirsts par to, cik daudz iespējams izaudzēt dzīvoklī uz palodzes, ka vajadzētu atdzīvināt tradīciju par kolektīvajiem dārziem pilsētās, pie sociālajiem centriem un skolām,” stāsta D.Grigore.
M.Motivāne atzina, ka novada skolās skolēniem tiek rasta iespēja apmeklēt zemnieku saimniecībām, skolotāju piemājas dārziem, lai redzētu, kā viss aug, doties arī uz mežu un purvu, lai iepazītu faunu, gatavot putnu būrus, no savās mājās audzētiem dārzeņiem gatavot dažādus ēdienus.
Publiskais pilsētas dārzs
Līdzi uz Spāniju vestas dažādas sēklas – pupas un zirņi, samtenes, asteres un citas, lai demonstrētu, kā tās pareizi sēt uz vietas sagatavotās dobēs. “Skolās, kurās viesojāmies, visi ar interesi sekoja, kā mēs sējam, kā aizberam vadziņas. Mēs vērojām, kā tas izdodas citu valstu pārstāvjiem, piemēram, francūzis izveidoja pārāk augstas vagas – nevis trīs sēklu, bet vismaz desmit, divdesmit sēklu dziļumā. Nācās ierādīt, kā ir pareizi,” stāsta Dita. Interesanta šķitusi angļu pieredze, kuri demonstrējuši, kā dārzeņus audzē jaunieši ar īpašām vajadzībām un apgūst citas prasmes. Galgauskas pamatskolas skolotāja Vita Markova projekta dalībniekiem stāstījusi par dažādu tēju audzēšanu un gatavošanu.
Spānijas pilsētā Elče, kur viesojās brauciena dalībnieki, iesaistoties kādā sadarbības projektā, ir izveidots publiskais pilsētas dārzs, kurā strādā cilvēki, kas sasnieguši 65 un vairāk gadu vecumu. Viņi savas dārza aprūpētāju prasmes nodod skolēniem. Publisko pilsētas dārzu ieskauj palmas. Augsne ir mālaina, smaga un grūti apstrādājama, lai gan spāņi uzskatījuši, ka tā ir pietiekami auglīga. Dārzā audzēti baklažāni, tomāti, kartupeļi, dažādi kāposti, puravi, sīpoli, ķiploki un citi arī mums pazīstami dārzeņi un augi. Šie dārzeņi tiek pārdod izsolēs. Vienā dārza daļā ir ierīkotas dobes, kurās izmanto dažādus augu aizsardzības līdzekļus, bet otrā – dobes, kurās strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. “Bija interesanti salīdzināt rezultātu. Domāju, ka arī mūsu skolēniem tas būtu interesanti, tāpēc redzētais mūs mudināja lielākai skolēnu sadarbībai ar lauksaimniekiem,” uzskata D.Grigore. Savukārt A.Gargurnis izteicis priekšlikumu, ka jau šajā vasarā skolēni var braukt apskatīt viņa graudaugu sējumus. Spāņu skolēni gulbeniešiem uzdāvinājuši maisu ar dateļpalmu sēklām.
Apskata stādaudzētavas, rezervātus, palmu dārzus
Gulbeniešiem bijusi iespēja apskatīt arī dažādu citrusaugu, granātābolu, palmu un olīvkoku stādaudzētavas, stāstot, cik rūpīgi par tiem tiek gādāts, jo stādaudzētavas tiek mākslīgi apūdeņotas. Ja cilvēks izlēmis ņemt kādu augu savā aprūpē, tad par to jāgādā nemitīgi. Interesants šķitis stāstījums par putnu migrāciju, apmeklējot putnu rezervātu, ko atbalsta vairāki mecenāti. D.Grigore stāsta, ka pēc rezervāta apmeklējuma, radušās jaunas ieceres šajā sadarbības projektā, ļaujot skolēniem labāk izprast putnu migrāciju. Tāpēc tad, kad visi 9.februārī apmeklēs Gulbenes 2.vidusskolu, viņiem būs iespējams kopīgi izgatavot dažādus putnu būrus.
Interesanti, ka Elčē visas palmas iekļautas pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pilsētā un tuvējā tās apkaimē aprēķināts, ka uz katru iedzīvotāju ir viena palma. “Mums demonstrēja projektu, kur pie vienas slimnīcas izveidots jauns palmu parks, kur katram jaundzimušajam par godu iestāda palmu. Tagad tur izveidojies palmu mežs. Līdz šim uzskatīju, ka visi citrusaugi aug savvaļā, bet pārliecinājos, ka apelsīnkoki un citronkoki aug lielos podos,” stāsta D.Grigore. Interesi raisījis arī palmu botāniskais dārzs, kur aug dažādas palmu sugas, kas atvestas un visas pasaules. Ja cilvēks vēlas iegādāties pats savu palmu, tad tās cenu rēķina pēc centimetriem. Īpaši pārsteigusi Spānijā augstu vērtētā parku kultūra. Skolotāja aizguvusi ideju par to, kā bioloģijas mācību kabinetā audzēt Kalifornijas sliekas.
“Braucienā redzētais deva stimulu turpmākajam darbam un vairoja mūsu apziņu, ka tas, ko mēs darām savās skolās, ir nozīmīgs arī Eiropai. Mūžizglītības projekti ceļ cilvēka pašapziņu. Lauksaimnieku biedrības darbs, domājot par jauno paaudzi, kam būs jāaudzē dārzeņi, jākopj lauki, ir pozitīvi vērtējams,” atzīst D.Grigore.
