Bērnu pabalstu ierobežošanas atbalstītāji turpina apgalvot, ka dzimstībai ar pabalstiem vai to apmēru, nav tiešas sakarības.
Pēdējo gadu laikā dzimstība ir pieaugusi tikai 2008. gadā, kad jaunās ģimenes varēja saņemt vecāku pabalstu iepriekšējās algas apmērā, taču šajā laikā tika novērota arī ekonomikas augšupeja, kas vēl vairāk, iespējams, nekā pabalsti mudināja cilvēkus laist pasaulē bērnus.
Pēdējo 20 gadu laikā viszemākie dzimstības rādītāji bijuši 1998. gadā (dzimušo bērnu skaits nokritās zem 20 000), visaugstākie – 1987. un 1988. gadā, kad dzimušo bērnu skaits pārsniedza 40 000.
Tajā pašā laikā sieviešu skaits vecumā, kurā varētu laist pasaulē bērnus, būtiski nav samazinājies.
Eiropas struktūras vērtējušas Latvijas bērnu pabalstu sistēmu un atzinušas, ka tā nav efektīva – pabalsti ir pārāk zemi. Pabalstam, lai tas būtu ģimenei nozīmīgs atbalsts, vajadzētu būt vismaz 24 latiem par vienu bērnu. Tam piekrīt arī LM eksperti, kas uz to norādījuši vairākos ziņojumos valdībai.
Visās valstīs, kur bērna pabalsts ir lielāks nekā Latvijā, būtiski lielāki ir arī ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Čehijā (90 eiro), Polijā (50 eiro), Vācijā (sākot no 184 eiro), Francijā ģimenes pabalstu maksā no otrā bērna (123 eiro), Lielbritānijā (sākot no 87 eiro).
