Laupīšana, apšaude, pakaļdzīšanās, šautas brūces, bojā gājušie un “ātro” kaucieni – gluži vai ainas no populārajiem krievu seriāliem. Šādi asa sižeta notikumi otrdien risinājās Jēkabpilī, kur noticis bruņots laupīšanas uzbrukums kādai spēļu zālei.
Aizturot iespējamos uzbrucējus, gājis bojā viens policists, vēl vairāki cilvēki tika ievainoti. Un tas viss gaišā dienas laikā, daudzu auculiecinieku klātbūtnē. Noskaidrots, ka starp laupītājiem bijuši četri policijas darbinieki formas tērpos, bez slēpšanās aiz maskām.
Iekšlietu ministre uzsvēra, ka šis ir ārkārtējs gadījums, jo pēdējos 20 gados nav pieredzēts, ka policisti šauj uz saviem kolēģiem. «Par noziedznieku neizaug policijā, par noziedznieku acīmredzot piedzimst,» ir pārliecināta Mūrniece. Dīvains uzskats.
Šis traģiskais gadījums nokļuvis arī Saeimas deputātu krustugunīs – vai tas neesot rezultāts apjomīgajai reorganizācijai, algu griešanai un kadru maiņai policijā? Arodbiedrība pieprasa ministres atkāpšanos. Un tas ir saprotami, jo notikušais liecina, ka policijā kaut kas nav kārtībā. Nevar būt tā, ka policists ir abās frontes pusēs – bandīts un aizstāvis. Kā var zināt, ar kuru no viņiem liktenis tevi savedis kopā?
Tātad ir iedragāts pamatu pamats – uzticība policijai. Un kā būt ar šīs profesijas prestižu? Kas gan notiktu, ja ikviens, kas palicis bez darba vai sašutumā par nogriezto algu, vai kā citādi aizvainots, dotos laupīt un zagt?
Skaidrs ir viens, ka šis šokējošais notikums nelien nekādos rāmjos, un kādam, protams, par to būs jāatbild. “Ir jācērt galvas nost bez žēlastības,» uzskata bijušais Valsts policijas priekšnieks Rekšņa. Šobrīd tās “kritušas” specvienības “Alfa” komandieriem, bet vai ar to vien būs līdzēts?
