Man ir diezgan smaga sūdzība par vienu nomināciju pasākumā “Gada atsitiens 2010”, un tā ir nominācija “Gada sāpe”.
“Gada sāpei” bija nominēti luksofori Gulbenē, mūsu novada ceļi, nepabeigtā ģimnāzijas starpbūve, krīze un bezdarbs. Visi to uztvēra ar humoru – zālē skanēja smiekli, jo pasākums pats par sevi ir atraktīvs un ar humora pieskaņu. Un tad sekoja – Ineses Stalidzānes zaudējums.
Teikšu atklāti – pasākuma organizētāji izrīkojās nekorekti. Piesakot šo notikumu nominācijai, visi zālē aprāvās. Nebija ne klusuma brīža, nekā. Tas bija ļoti nesmuki. Jaunieši apjuka, kad viņu nosauca. Neviens nebija to gaidījis. Visi sita plaukstas un tajā brīdī, šķiet, aprāvās un nesaprata, jo te pēkšņi izskanēja tik nopietns pieteikums. Tas nebija korekti.
Scenārijā bija kaut kas jāmaina. Runājot pēc tam ar organizatoriem, viņi atbildēja, ka jaunieši savās anketās pie “Gada sāpes” bija ierakstījuši viņas vārdu. Tad vajadzēja to citādāk pasniegt! Korektāk! Un kas saņemtu balvu, ja viņa anketās būtu visbiežāk pieminēta? Uz priekšdienām vajadzētu aizdomāties. Es saprotu, ka tā arī ir gada sāpe, bet tas tomēr bija nevietā.
