Latviju pārņem gripa. Katru dienu Infektoloģijas centrs informē par jauniem saslimšanas gadījumiem. Līdz šim laboratoriski apstiprināts jau vairāk nekā pustūkstotis gripas gadījumu. Arī Gulbenē ir sākusies gripas epidēmija. Latvijā vairāki cilvēki ir miruši no gripas izraisītajām komplikācijām. Šosezon gripai raksturīgās blakusparādības ir dziļi augšējo elpceļu un plaušu iekaisumi. Raksturīgi, ka sevišķi smagi saslimst gados jauni pacienti. “Dzirksteles” intervija – ar Jūliju Landsmani, kura Gulbenē ir vienīgā ārste ar specializāciju plaušu slimībās jeb ftiziopneimonoloģijā.
– No draugiem un paziņām dzirdu, ka šoziem daudzi tikuši pie klepus, no kura grūti atbrīvoties.
– Ir vīrusu saslimšanas, kuras izraisa stipru klepu. Tas ir tā saucamais pēcinfekcijas klepus. Tas var ilgt divus trīs mēnešus. Pamazām pacients it kā pierod pie tāda stāvokļa. Tas ir bīstami. Sevišķi alerģiskiem cilvēkiem, astmatiķiem. Ar antibiotiku vien nebūs līdzēts. Laikus neveicot pareizu ārstēšanu, izmainās plaušu funkcija. Ko tas nozīmē? Bronhi kļūst tūskaini, sašaurinās arvien vairāk. Rezultātā no tā cieš arī sirds. Veidojas sirds mazspēja. Cilvēks sāk smakt ne tikai tāpēc, ka ir problēmas ar elpošanu, bet arī ar sirdi. Tas ir briesmīgi! Protams, šādas komplikācijas neveidojas vienā dienā. Paiet vairāki mēneši. Tāpēc ar ilgstošu klepu, ar elpas trūkumu nav jāsamierinās. Vajag iet pārbaudīties pie ārsta. Var izrādīties, ka cilvēks ir iestaigājis plaušu karsoni. Ja tas sakombinējas ar hroniskām kaitēm, tas gripas laikā ir sevišķi bīstami dzīvībai. Vēl jo vairāk, ja organisms ir novājināts, ja cilvēka uzturs bijis nepilnvērtīgs. Rodas plaušu tūska un iznākums var būt letāls. Jāpiebilst, ka arī gripa kā tāda var izraisīt plaušu tūsku, jo šī infekcijas slimība izdala toksīnus. Mēdz būt ļoti smagi gripas gadījumi, kad pacientiem rodas iekšējās plaušu asiņošanas, strutojošās pneimonijas, kas grūti ārstējamas. Vienmēr pacientam nepieciešama individuāla pieeja, jo katrs gadījums ir citāds un īpašs.
– Kā pacients var nokļūt pie jums – plaušu speciālistes?
– Pie manis var nākt ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai bez tā. Bieži konsultēju pacientus, kas slimo ar vīrusiem, gripu un tās izraisītām komplikācijām – bronhītu, pneimoniju. Darba ir daudz. Tāpēc labāk ir iepriekš pierakstīties vizītei. Pie manis nāk arī pacienti, kuri smēķē. Viņiem bieži vien ir raksturīgs hroniskais smēķētāju bronhīts. Pie manis nāk visu vecumu pacienti, arī bērni. Viņiem vispār mēdz būt raksturīga krekšķināšana. Katrā konkrētā gadījumā iemesls var būt cits. Piemēram, bieži vien bērni klepo pēc skriešanas, smiešanās vai raudāšanas. Tas liecina, ka bronhi sašaurinās. Tātad ir problēmas. Nav teikts, ka tā jau ir elpceļu nopietna saslimšana vai astma. Ja bērns ir saaukstējies, ja ir kaut vai viegls traheīts, bronhīts, arī tad būs raksturīgs krekšķis. Gulbenē ir pietiekami plašas diagnosticēšanas iespējas. Ne tikai rentgens. Sniedzu plaušu veselības konsultācijas un veicu spirometriju – pārbaudu plaušu funkciju. Tas palīdz izšķirt, kas tieši kait cilvēkam. Varbūt tas ir bronhīts vai pat pneimonija, bet varbūt astma. Ja tomēr ir šaubas, nosūtu pacientu uz Rīgu bronhoskopijas veikšanai. Gulbenē laboratoriski ir iespēja veikt alergodiagnostiku.
– Kā tas notiek?
– Cilvēkam no vēnas tiek paņemtas asinis un veicam pārbaudi. Jānoskaidro arī alergēns. Lūk, piemērs, bērnam ir saslimšana ar bronhiālo astmu. Noskaidrojās, ka ģimenē ir arī kaķis. Veicām laboratoriskas analīzes. Noskaidrojās, ka bērnam ir izteikta alerģija pret kaķi, kā rezultātā izveidojusies bronhiālā astma. Alergēns ir gaisā. Bērns elpo. Alerģijas rezultātā rodas tūska, bronhi sašaurinās, bērns klepo. Protams, tāpēc atteikties no kaķa ģimenei nevajadzētu. Taču mani ieteikumi – neļaut kaķim gulēt vienā gultā ar bērnu, kā arī pēc dzīvnieka glaudīšanas vienmēr nomazgāt rokas.
Alerģisku pacientu, astmas slimnieku skaits palielinās visās vecuma grupās. Ārstējam ar medikamentiem. Ja tas tiek darīts regulāri un pareizi, pacients nekad nenonāk slimnīcā. Tiekam galā ambulatori. Ir plašs medikamentu klāsts. Agrāk bija tikai viens galējais līdzeklis – prednizolons. Tagad ir daudz dažādu iespēju, preparātu, kas neizraisa atkarību. Atmest zāļu lietošanu var jebkurā brīdī. Taču izvērtējam, vai tas ir vajadzīgs. Ja astmai ir sezonāls raksturs vieglā formā, tad atbilstošas zāles jālieto varbūt gadā dažas reizes – pavasarī un rudenī. Smagākos gadījumos ir citi varianti. Galvenais, lai pacients justos labi.
– Vai mēdz būt arī pārsteigumi, nosakot slimības diagnozi pacientam, kurš klepo?
– Piemēram, pērn pie manis uz konsultāciju atnāca pacients, kas strādā Lielbritānijā un bija atbraucis paciemoties mājās. Izrādījās, ka viņam ir tuberkuloze. Cilvēks pats juta, ka ir pavisam slikti. Taču vai varēja iedomāties, ka Lielbritānijā, kur nostrādājis jau astoņus gadus, varēja saslimt ar tuberkulozi? Vēl viena tāda paciente, kura dzīvo un strādā Vācijā, pie manis atnāca konsultēties, būdama ciemos Gulbenē. Arī viņai konstatēju tuberkulozi, turklāt ļoti smagā formā. Kādā citā gadījumā, ārstējot bērnu, kurš dzīvo Gulbenes novadā, veicām Mantū testu, kas uzrādīja reakciju. Bērns izrādījās vesels. Taču noskaidrojās, ka viņa vecmāmiņa ir slima ar tuberkulozi. Sieviete jau ilgstoši klepoja, bet ģimenē tam nepievērsa uzmanību. Saslimšanas sākuma stadijā cilvēks nemaz vēl nejūtas slikti, kaut viņā jau ir slimības perēklis. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks iet pa ielu un nokrīt no bezspēka. Izrādās, ka viņam ir tuberkuloze. Līdz tam nav bijis pie ārsta, nav veikti izmeklējumi. Līdzko konstatējam kādu jaunu saslimšanas gadījumu, skaidrojam, kādi cilvēki dzīvo šā pacienta tuvumā, ar ko viņš kontaktējas.
– Vai var inficēties ar tuberkulozi, dzerot no vienas glāzes ar slimnieku?
– Nē. Tam nav nozīmes. Tuberkulozes slimnieks izelpo baciļus, klepo. Atrodoties ar pacientu vienā telpā, palielinās saslimšanas risks, ieelpojot baciļus. Bet ne visi inficētie saslimst ar tuberkulozi. Liela nozīme ir cilvēka imūnsistēmai. Ja cilvēks bieži nav paēdis, pastāvīgi lieto alkoholu, visticamāk, infekcija ar laiku pieveiks viņu.
– Ko darīt, ja cilvēkam ir aizdomas, ka saslimis ar tuberkulozi?
– Jāpiesakās bezmaksas vizītei pie manis pa tālruni 64471061 vai 26540865. To var darīt arī tad, ja cilvēkam ir tikai aizdomas, ka viņš varētu saslimt ar tuberkulozi. Šī slimība joprojām ir aktuāla. Ne jau velti Gulbenē joprojām ir tuberkulozes kabinets. Latvijā līdz šim bija vērojama lejupslīde saslimstībā ar šo infekcijas slimību, taču pērn bija vērojama saslimstības stabilizācija. Tas nozīmē, ka ar laiku var būt uzliesmojums. Sevišķi sakarā ar ekonomisko krīzi un daudzu cilvēku dzīves līmeņa pasliktināšanos. Jau šogad Gulbenes novadā ir atklāti jauni saslimšanas gadījumi. Sākumā šie pacienti apmēram mēnesi ārstējas specializētajā slimnīcā Rīgā. Pēc tam turpinās ambulatorās ārstēšanās kurss. Tad slimība vairs nav tik bīstama apkārtējiem. Šie cilvēki katru dienu nāk pie manis uz kabinetu vai arī laukos pie feldšera, kur viņiem tiek izsniegtas zāles mediķa klātbūtnē. Mēs sekojam, lai šīs zāles arī tiktu izdzertas. Par medikamentiem tuberkulozes pacientiem un par ārstēšanu maksā valsts. Viens tā saucamā diloņa slimnieks valstij vidēji mēnesī izmaksā 500 latus. Medicīna ir gājusi uz priekšu. Cilvēkam tagad ir tiesības ārstēties tur, kur viņš grib. Ja saslimušais ir bezpajumtnieks, viņš var turpināt savu dzīvesveidu, vienīgais nosacījums – atnākt pie mediķa un regulāri izdzert zāles. Šodien tuberkulozes slimnieki netiek ierobežoti. Līdz ar to psiholoģiski viņi jūtas labāk. Visi, kas ārstējas, kļūst veseli. Ārstēšanās kurss ilgst pusgadu.
– Bet nevarat atrisināt cilvēka sociālās problēmas!
– Varam gādāt par sociālo palīdzību ar tuberkulozi slimajiem. Tāpēc ar slimnieku tiek parakstīts līgums, ka viņš katru dienu nāks un dzers zāles un pretī saņems uztura pabalstu. Taču, ja slimnieks izlaidīs kaut vienu dienu un neatnāks izdzert zāles, sociālā pabalsta nebūs. Pacienti to zina. Sadarbojamies ar pilsētas un pagastu pārvaldēm. Mēs saprotam, ka tuberkulozes slimniekam ne tikai ir jāsaņem zāles. Viņam ir jābūt arī paēdušam. Apmaksājam arī transporta izdevumus, lai tikai cilvēks regulāri ierastos izdzert zāles.
