Sesto gadu Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecība “Meteņi” ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, bet savulaik Jaungulbenes pagastā – piektā zemnieku saimniecība. “Kad veidojās zemnieku saimniecības, ņēmām māju un zemi ar pārliecību, ka te noteikti saimniekosim,” saka “Meteņu” saimniece Aina Putniņa.
Viņa savulaik absolvējusi Jelgavas lauksaimniecības akadēmiju kā hidromelioratore. Strādājusi gan Stāķu PMK, gan Jaungulbenes pagastā, tāpēc Ainai šodien sāp sirds par to, ka postā tiek aizlaistas meliorētās lauksaimniecības zemes, jo meliorēto platību ierīkošanai savulaik tērēts ļoti daudz naudas. Arī “Meteņu” lauki ir meliorēti. Saimnieki šobrīd apsaimnieko 37 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī vēl 23 hektārus radiniekam piederošās zemes. Sešos hektāros tiek audzēti graudaugi – galvenokārt zirņauzas. Augsnes ielabošanai pasējā sēj āboliņu un timotiņu.
Izvēli nenožēlo
Saimniece stāsta, ka sākotnēji bijis neliels slaucamo govju ganāmpulks, bet nedienas, kas piemeklējušas piena ražotājus no pārstrādātāju puses, likušas domāt, kā saimniekot tālāk. “Slaucamajām govīm atmetu ar roku un visas lecināju ar gaļas šķirnes buļļiem. Pamazām tiku līdz 13 zīdītājgovīm. Nu jau trešo gadu ir vairāk nekā 20 gaļas šķirnes lopi. Ja mēs būtu pārdevuši visas slaucamās govis un sākuši iepirkt gaļas lopus, tad izdevumi būtu daudz lielāki, nekā ganāmpulku veidojot pašiem. Gaļas šķirnes govis pakāpeniski nāk slaucamas. Katru mēnesi es jau zinu, kuru lopu varēšu pārdot. Izvēli līdz šim neesmu nožēlojusi. Pašu iztikai kūtī ir arī trīs slaucamās govis,” stāsta Aina. Katru mēnesi saimniecība realizē vismaz vienu gaļas šķirnes lopu. Vasaras mēnešos uzpircējiem tiekot pārdoti pat divi. Mēnesī, kad ienāk subsīdiju nauda, lopus nenodod. Vasarā vajag vairāk naudas nekā ziemā, jo daļa lauksaimniecības pakalpojumu tiek pirkti. Saimniecībā ir traktors. Pērn iegādāta arī pļaujmašīna, lai varētu sarūpēt lopiem sienu, bet, piemēram, rulonus satīt palīdz kaimiņi. Izņemot slaucamās govis un teļus, pārējie lopi mitinās laukā, kur viņiem ir uzbūvēta nojume. Stingri iemīta taka sniegā norāda uz dīķi, kur lopi dodas padzerties.
Sivēni – naudas “apgrozīšanai”
Saimniecībā tiek turētas arī piecas sešas sivēnmātes, lai būtu ar ko “apgrozīt” naudu. “Sivēnus pārdodam jau sen. Man ir savi klienti, kas gadu gadiem tos pērk. Arī pašu vajadzībām tos audzējam. Pilnībā pāriet tikai uz cūkkopību gan negribam, jo ir jāapsver, kā cūkas izbarot, jo ne katru gadu padodas kartupeļu raža un tamlīdzīgi,” prāto Aina. Saimniece ir arī saimniecības grāmatvede, tādēļ ienākumi un izdevumi rūpīgi tiek plānoti katram mēnesim. Tajos ietilpst arī tā nauda, kas saņemta par pārdotajiem sivēniem. “Pa šiem gadiem jau esmu pieradusi pie daudzajām atskaitēm, kas prasa daudz laika,” atzīst Aina. Par labu bioloģiskās saimniekošanas metodēm saimnieki izšķīrušies tāpēc, lai ne tikai pašu galdā tiktu celta veselīga pārtika, bet tādu varētu piedāvāt arī citiem. Veikalā “Meteņu” saimnieki iegādājas tikai pašu nepieciešamāko, ko nav iespējams izaudzēt pašu saimniecībā.
Vēlas būt patstāvīgi
Saimniecība saņem atbalsta maksājumus par bioloģisko saimniecību, Eiropas naudu par gaļas lopiem, valsts subsīdijas un citus pabalstus. Aina atklāj, ka uz Eiropas fondu naudu šobrīd startēt negrasoties. Pirms četriem pieciem gadiem gan esot rakstījusi projektu, lai varētu iegādāties pļaujmašīnu, saremontēt kūti, uzbūvēt nojumi, uzcelt šķūni un veikt vēl citus darbus. “Toreiz projekts guva apstiprinājumu un saimniecībai uzreiz tika piešķirti 80 procenti Eiropas naudas. Par atlikušajiem 20 procentiem gādājām paši. Tagad vajadzīgā summa vispirms jāņem bankā. Tas liek visu apdomāt,” spriež Aina. Ja vien būtu iespējams, tad šobrīd “Meteņu” saimnieki gribētu iegādāties jaunu traktoru. Tā būtu iespēja kļūt patstāvīgiem.
