Cilvēka vadošais uztveres tips – redzes, dzirdes vai taustes – nosaka arī apstākļus, kā veidojas un uzkrājas stress. Parasti viens no tipiem ir dominējošais, bet kopējās proporcijas var mainīties.
Lielai daļai cilvēku dominē vizuālais uztveres tips, visvairāk informācijas, tātad arī kaitinošas, viņi uztver ar redzi. Šiem cilvēkiem burtiski duras acīs lietas, kas nav savās vietās, papildu slodzi sagādā redzams darāmais darbs, piemēram, vēstules, kas jāizšķiro. Šajā gadījumā galvenais ir atslogot padarāmo apjomu no emocionālas slodzes un parūpēties par tikpat redzamiem apliecinājumiem jau padarītam darbam, piemēram, izsvītrot tos no padarīto darbu saraksta.
Ja uztverē dominē sajūtas, šādu tipu sauc par kinestētisko. Lai viņš saprastu vizuāliķa raizes par istabā izmētātām zeķēm vai apkrautiem plauktiem birojā, efektīvs varētu būt salīdzinājums ar cepumu vai čipsu drupatām gultā uz tīriem linu palagiem. Kinestētiķiem svarīga vides sastāvdaļa ir smarža un garša.
Vismazāk izplatīts ir audiālais uztveres tips, kad kā informācijas kanāls dominē dzirde. Stresa faktors – trokšņi, skaņas, ko citi vienkārši pat nepiefiksē vai neatzīst par satraukuma vērtu.
