Gulbenē jau šodien gaida pavasari un regulāri kontrolē ūdens līmeni Dzirnavu dīķī. “Ir iezīmētas ūdens līmeņa augstuma atzīmes, lai mēs varētu katru dienu nolasīt, par cik centimetriem ir palielinājies ūdens līmenis.
Ir laikus jāprognozē situācija, nevis jākonstatē, ka pilsētā jau applūdušas teritorijas,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns.
Viņš stāsta, ka režģis uzlikts salabotajai Krustalīces caurtekai uz Brīvības ielas, lai pavasara ūdeņu sanesumi neaizsprostotu caurteku. “Pārējais ir likteņa ziņā, kā šopavasar klāsies Gulbenē. Ja piesals, var rasties problēmas,” saka O.Lucāns.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris, Gulbenes novada domes Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vijārs Griķis “Dzirkstelei” stāsta, ka novadā arī citviet ir apzināts, kur plūdi varētu radīt apdraudējumu. “Ja būs nepieciešams, protams, palīgā dosies arī glābēji,” saka
V.Griķis.
Centušies mazināt plūdu iespēju
Katru gadu applūst Litenes stadions. Taču šogad Litenē cer, ka pavasarī stadions ilgstoši neatradīsies zem ūdens, kā tas ir bijis agrāk. Riska faktors ir lielais sniega daudzums šoziem. Pēc pagājušā pavasara plūdiem Litenē ir veikti priekšdarbi, lai plūdu laikā Pededzes ūdeņi tiktu novirzīti projām no stadiona. Tāpēc ir nostiprināts upes krasts. Šis pavasaris savā ziņā būs rādītājs tam, cik efektīvs ir šāds risinājums.
“Ūdens līmenis var pacelties. Taču ir darīts viss, lai neapplūstu stadions. Ir novērsts, lai straume negāžas pāri stadionam,” “Dzirkstelei” saka Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters “Dzirkstelei” stāsta, ka pērn Lieldienās pie Pededzes applūda Rēzeknes – Gulbenes autoceļš. Šogad šajā posmā tiek rekonstruēts ceļš, paceļot to uz augšu. “Domāju, ka šogad tur plūdu ietekme nebūs jūtama,” saka L.Aumeisters. Viņš saka, ka plūdu laikā arī citviet uz valsts autoceļiem īslaicīgi var rasties problēmas, taču parasti novadā tas nav raksturīgi.
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” stāsta, ka pēc pagājušajiem plūdiem pagastā salabots salauztais tilts pāri Tirzas upei pie brīvdabas estrādes. Atjaunots arī koka tilts pie “Rateniekiem” pāri Tirzai. M.Milns bilst, ka cilvēks tomēr nevar pilnībā kontrolēt dabu. Būs vai nebūs plūdu, cik lieli tie būs – tas nav atkarīgs no cilvēkiem. “Cerams, ka ilgstoša un nopietna apdraudējuma nebūs. Tomēr divas mājas Gaujas malā – viena Lejasciemā, otra Sinolē – katru gadu jūt plūdus. Šī problēma tur būs jūtama arī šopavasar,” saka M.Milns. Plūdu laikā liels ūdens līmenis tur mēdzot būt dažas dienas.
Labā ziņa – zeme nav sasalusi
Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars “Dzirkstelei” saka, ka Gaujas malā pavasara ūdeņi skalojas pāri tuvumā esošajiem pagasta ceļiem. Līdz ēkām plūdi nesniedzoties. U.Aigars norāda, ka lielā mērā šīs problēmas esamību vai neesamību nosaka tas, cik operatīvi noreaģē hidroelektrostacijas, kurām laikus jāpaceļ slūžas. Uzņēmējs Aldis Dikmanis “Dzirkstelei” saka, ka laiks vēl ir hidroelektrostaciju īpašniekiem sazināties un savstarpēji vienoties par rīcību plūdu laikā. Viņa pārziņā ir Rankas, Variņu, Gaujas, Lācīšu un Pilskalna hidroelektrostacija. Tās ir piecas no kopskaitā septiņām hidroelektrostacijām, kas Gulbenes novadā izveidotas uz šīs upes.
“Salīdzinot ar pagājušo gadu, par vienu apdraudējumu ir mazāk jau tāpēc vien, ka zeme nav sasalusi. Pagājušajā pavasarī visam klāt nāca vēl arī tas, ka zeme bija sasalusi. Tas ietekmē ūdens noteci,” saka A.Dikmanis. Viņš bilst, ka novadā hidroelektrostaciju īpašniekiem ir jau pieredze, kā labāk pārciest plūdus. Tomēr A.Dikmanis uzsver, ka daudz kas būs atkarīgs no dabas mātes – vai sniegus un ledus kausēs lietus vai saule un cik intensīvi tas notiks.
Gulbenes novadā pavisam ir 11 mazās hidroelektrostacijas.
