Ideja par pensionāriem kā budžeta glābējiem nav jauna – jau 2008. gada nogalē toreizējais premjers Ivars Godmanis nāca klajā ar vērtējumu: nesamazinot pensijas, glābt valsti nevarēsim, un vēlāk 2009. gada vasarā viņa pateiktais materializējās – tikai ar cita premjera vadītas valdības rokām, proti, pensijas par 10% tika samazinātas.
Tagad, zinot, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits ir sarucis līdz kritiskam punktam – iemaksas nespēj nosegt visus izdevumus, un jau trešo gadu sociālais budžets ir ar deficītu, publiskajā telpā arvien uzvirmo secinājumi: pensionāri ir vienīgie, kurus nav skārusi budžeta konsolidācija; pensionāriem vajadzētu būt solidāriem un ļaut, lai pensijas samazina; pensiju budžeta izdevumi ir vienīgie, kuru vēl varētu samazināt.
Ekonomisti saka: pensijas jāsamazina, jo tās «esot būtiski augušas pēdējos gados», tomēr neviens nepiedāvā aprēķinus, tostarp tādus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.
