Stāmerienā trešdien vietējos ļaudis Masļeņicas svinēšanai kopā pulcināja Irīna Sazonova. Vienlaikus viņa arī vēlējās viņus informēt par nodomu gatavot grāmatu, kurā tiktu vēstīta Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas atjaunotne.
Pasākuma dalībniece Marina Patmalniece “Dzirkstelei” stāsta, ka pie pašu sarūpētā svētku galda kafejnīcā “Sonāte” sanāca daudzi no tiem, kas kā brīvprātīgie daudz darījuši un turpina darīt, lai dievnams būtu tīrs, apkārtne sakopta un lai baznīca justu, ka Stāmerienas cilvēki to mīl.
“Sirsnīgi izrunājāmies, dāvājām cits citam dvēseles siltumu, iededzām arī ugunskuru un simboliski ugunij atdevām visu, no kā vēlamies atbrīvoties, sagaidot pavasari ar jaunu, pozitīvu enerģiju. Kopā apmeklējām arī pareizticīgo baznīcu, kurai ir īpaša nozīme cilvēku garīgajā apvienošanā un saliedēšanā ne tikai Stāmerienā, bet arī visā Gulbenes novadā,” saka M.Patmalniece.
Masļeņica – tās ir atvadas no ziemas un pavasara piesaukšana. Šogad slāvi tradicionālo Masļeņicu (līdzīgi pavasara svētki kā latviešiem Meteņi) svin no 28.februāra līdz 6.martam. Masļeņica slāviem ir unikāli svētki pirms lielā gavēņa, kas pareizticīgajiem sākās 7.martā. Pēdējā nedēļā pirms gavēņa uzturā vairs netiek lietota gaļa, taču piena produktus drīkst ēst, cik tīk, lai būtu sāta sajūta turpmākajām 40 gavēņa dienām. Masļeņicu svin septiņas dienas, un katra no tām ir ar īpašu nozīmi. Slāvi tic – jo vairāk cilvēks šajos svētkos apēd pankūku, jo ātrāk pienāks pavasaris dabā un paša sirdī.