Lai arī aizmirsts tas nebija nekad, nu jau pāris gadus 8.marts atkal ir iekļauts svētku dienu sarakstā kā Starptautiskā Sieviešu diena.
Man gan labāk patīk, ka šo dienu dēvē par tulpīšu svētkiem vai pirmajiem pavasara svētkiem, taču lai vai kā – ir prieks, ka šajā dienā visi vīrieši cenšas sarūpēt kādu prieku savām sievietēm. Tulpītes, narcises vai kādus citus skaistus ziedus šajā dienā dāvā gan kolēģi, gan ģimenes vīrieši, gadās, ka ziedus var saņemt pat no pilnīgi svešiem vīriešiem vai vienkāršiem garāmgājējiem.
Šī diena ir domāta, lai iepriecinātu un pateiktu paldies sievietēm, tomēr tā vienmēr izvēršas par svētkiem mums visiem. Svinot šos svētkus, tiek rīkoti arī dažādi pasākumi, mājās notiek vakariņas svinīgā gaisotnē. Svētku nekad nav par daudz, jo īpaši mūsu drūmajā un pelēkajā ekonomisko problēmu nomocītajā ikdienā. Un šādos jaukos svētkos visi, šķiet, atplaukst smaidā.
Jā, būtu vajadzīga arī Vīriešu diena. It kā jau tā tiek svinēta 23.februārī, bet tā agrāk bija armijas diena, taču ne visi vīrieši ir dienējuši armijā. Sievietēm ir 8.marts, kad visa uzmanība tiek veltīta tikai viņām, maija otrajā svētdienā godinām mūsu māmiņas Mātes dienā. Prieks, ka tagad tiek pamazām iedzīvināta tradīcija otrajā septembra svētdienā svinēt arī Tēvu dienu, bet būtu nepieciešams oficiāli noteikt arī Vīriešu dienu, kad mēs varētu palutināt savus vīriešus, lai arī viņi sajustos īpaši. Mēs, protams, varam pateikt paldies, samīļot, palutināt arī ikdienā, tā tam noteikti būtu arī jābūt, taču svētku reizē tas viss ir daudz īpašāk.
