Lejasciema pagasta piemājas saimniecības “Kalnāji” gaļas lopu ganāmpulks četru gadu laikā palielinājies no 17 līdz 32 lopiem. Šā gada beigās dzīvnieku skaits sasniegs 40.
“Savos lielajos mūža gados esam iecerējuši gaļas lopu skaitu palielināt līdz 50, jo jāņem vērā iespējas un fiziskais spēks,” saka “Kalnāju” saimniece Ruta Brekte.
Saimniecībā galvenie darbu veicēji ir Ruta un viņas dzīvesbiedrs Guntis. Ja vajadzīgs, palīdzību neliedz arī jau pieaugušie bērni. Daļa lopu jau ceturto ziemu mitinās kādreizējā kolhoza “Komunārs” “Katriņu” fermā, bet pārējie – mājai tuvāk esošajā novietnē.
Izvērtē darbību
Pirms četriem gadiem saimnieki vēl nebija īsti izlēmuši, vai attīstīt saimniecību vai galvenokārt domāt par gaļas šķirnes lopu ganāmpulka izkopšanu. Ruta atzīst, ka diemžēl neko daudz neesot izdevies izkopt. Ganāmpulkā esot absolūti visu šķirņu gaļas lopu krustojumi, piemēram, “Herefordas”, “Angus”, “Limuzīnas”, “Šarolē” un citi. Telītes, kas dzimstot govīm, kurām 75 procenti ir gaļas lopu iezīmes, esot skaistas. “Mēs ar tām esam apmierināti, jo lopi ir pienīgi, viegli atnesas. Jaundzimušajiem teļiem piena pietiek, tie labi barojas, tāpēc ir vieglāk pārdodami. Apmeklējam dažādus seminārus un mācības, tiekamies ar pieredzes bagātiem lauksaimniecības speciālistiem. Tas ļauj saprast, ka varam būt apmierināti ar to, ko darām šobrīd. Šis darbs ir mūsu sirdij, dvēselei un priekam. Šis ir pirmais gads, kad rūpīgi izvērtēju visus saimniekošanas plusus un mīnusus. To vajadzēja darīt jau iepriekš,” uzskata Ruta. Savulaik “Kalnāju” saimnieki pirkuši mazus teļus, nobarojuši tos un tad pārdevuši, bet tagad šis posms esot beidzies. “Dzīvniekus atdodam eksportam. Nesen uzzināju, ka Neretā izveidots Baltijas izsoļu nams, kur dzīvniekus iespējams izsolīt par labu naudu, tāpēc šogad sadarbosimies ar izsoļu namu. Šādi pārdodot lopus vecumā no 6 līdz 11 mēnešiem, iespējams saņemt pat divkāršu cenu par dzīvsvara kilogramu. Tie var būt pat trīs lati,” stāsta Ruta. Rudens pusē pārdoti seši teļi, kas saimniekiem šķituši skaisti un makā ieripinājuši prāvu naudu, bet izrādās, ka šobrīd ar tiem varētu nopelnīt vairāk. “Diemžēl gaļas lopu audzētājiem ienākumi ir sezonāli. Jāņem vērā, ka tie nekad nebūs tik lieli kā piena lopkopībā, toties fiziskā darba patēriņš mums salīdzinoši ir mazāks. Gaļas lopu ganāmpulkā liela nozīme ir izdzīvošanas likumam, jo lopi nav īpaši mīlīgi, kā arī neļaujas biežai pieskatīšanai. Risku rada arī meža zvēri un citi dzīvnieki. Mums arī saplēsa palielu teļu. Kas? Nav zināms. Krustojumu rezultātā atsevišķu šķirņu govīm ir problēmas ar tesmeņiem – teļiem grūti izzīst pienu,” stāsta Ruta.
Pozitīvie ieguvumi
Saimnieki uzskata, ka ieguvums ir dzīvnieku vizuālais izskats, kas krustojumu rezultātā arvien uzlabojas. “Liela nozīme ir arī tam, ka abi esam nodarbināti un pelnām sev lielāku vai mazāku pensiju, maksājam valstij nodokļus. Pozitīvi vērtēju lēmumu necensties pēc tīršķirnes dzīvniekiem ganāmpulkā. Ja arī teļus neizdodas pārdot par ļoti labu cenu, tad viņi tiek novērtēti ārēji. Arī tas ietekmē cenu,” stāsta saimniece. “Kalnāju” piemājas saimniecība šobrīd apsaimnieko 105 hektārus, kas skaitoties vīra zeme. Rutai arī pašai esot aptuveni 35 hektāri. Lielu daļu platības aizņem sētie zālāji. “Visur, kur redzam aizaugušas platības, tās appļaujam, noganām un sakopjam, jo sāp sirds par arvien vairāk aizaudzētajām meliorētajām platībām. Manuprāt, aizlaist postā labus laukus ir grēks pret pagājušajām paaudzēm, kam zeme bija lielākā vērtība,” uzskata Ruta. Saimniecībā, kur strādā ar bioloģiskām metodēm, audzē arī graudaugus, lai, samaļot graudus, lopi saņemtu miltus. Pērn sagatavots daudz siena, tāpēc tas nedaudz arī pārdots. Ruta stāsta, ka siena laikā diennakts stundas netiekot skaitītas un katrs palīgs esot zelta vērts. Lai ekonomētu laiku un visu paveiktu ievērojami ātrāk, tapis projekts, kas iesniegts Eiropas struktūrfondu atbalsta programmā un guvis atbalstu. “Kalnājos” jau pavisam drīz ducinās jauns MTZ traktors ar frontālo iekrāvēju, tiks iegādāta arī jaudīgāka pļaujmašīna. Guntis papildina, ka tādējādi izdosies daudz ko paveikt pašam un ietaupīt naudu, kas tiek izdota, pērkot lauksaimniecības pakalpojumus.
Pārliecību nemainīs
2005.gadā, kas uzskatāms par saimniekošanas sākumu “Kalnājos”, pieņemtais lēmums nodarboties ar lauksaimniecību Rutai un Guntim palicis nemainīgs. “Mums netrūkst arī problēmu, bet apzināmies, ka to risināšana prasa lielu darbu, reizēm arī izdomu, lai visu paveiktu iespējami labāk. Arī ar bankām mūs nesaista lielās naudas summas. Tomēr visvairāk nomāc domas par Latvijas nākotni, par valsts atbalstu lauksaimniecībai, tāpēc, pieņemot konkrētus lēmumus, vispirms apspriežamies ar dēlu Sandi, kuram ir jurista izglītība. Vedeklai ir grāmatvedes izglītība. Jaunajiem šodien ir cita domāšana. Tajā ir jāieklausās,” uzskata Ruta.
