Visu šo nedēļu Gulbenes sporta skolā un sporta centrā notiek basketbola nometne bērniem un jauniešiem, kuru organizē Gulbenes novada pašvaldība, Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skola sadarbībā ar ASV kluba “Athletes in Action” pārstāvjiem.
No 21. līdz 26. jūlijam jaunie basketbolisti un viņu treneri var gūt pieredzi un darboties kopā ar treneriem no ASV: pensionētu vidusskolas, koledžas un NBA treneri/skautu un šīs nometnes direktoru Stīvu Midltonu, Annu Natu (Misūri), Džeikobu Trevisu (Džordžija), Džimu Šrēderu, Reineru Kolodinski un Pīteru Hudžesu (Kalifornija). Treniņi notika ciešā sadarbībā ar astoņiem Latvijas treneriem, no kuriem pieci ir gulbenieši.
“Gulbenes Buku” galvenais treneris Raimonds Gabrāns “Dzirkstelei” atzina, ka šis periods treneriem ir vēl smagāks nekā pašiem basketbolistiem.
“Ņemot vērā to, ka viņi darbojas grupās, jauniešiem starp treniņiem ir arī brīvais laiks, bet treneri ir noslogoti visu dienu. Treniņu sistēmas mainās katru gadu. Šogad uzmanība vairāk tiek pievērsta aizsardzībai un mazāk uzbrukumam un individuālajām prasmēm. Katru gadu jau amerikāņu treneri mēģina “izņemt cauri” visu uzstādīto programmu, bet pagaidām pamatā ir aizsardzība. Tie ir vismaz divi vai trīs treniņi dienā. Joprojām turpinās arī psiholoģiskie treniņi. Katru dienu pirms un pēc pusdienām treneru uzrunas, dzīves pamācības un gudrības, kas palīdz ne tikai basketbolā, bet arī dzīvē. Vakara daļas kopsavilkumā analizējam paveikto. Tas jau ir iegājies gadu no gada. Šogad ir daudz jauniešu un vecuma diapazons ir visai paliels, bet katrā grupā jau izceļas arī talantīgi bērni. Piemēram, mūsu K.Ķikusts un R.Aleksandrovs jau vēl kādu brīdi būs pie mums, bet jāskatās jau uz jaunajiem. Tagad viņiem ir 13-14 un uzreiz jau komandā “ielēkt” nevar, bet vērtēt, protams, jā. It sevišķi šādās nometnēs, kuras visiem nāk par labu, cik nu kurš spēj ņemt pretī, jo nav jau viegli visu dienu no rīta līdz vakaram. Lielākajiem, kas pieraduši pie treniņiem, ir vieglāk, bet mazajiem nogurums un parādās arī nelielas mikrotraumas,” sacīja R.Gabrāns.
Mecenātisms daudzu gadu garumā
Nometnes direktors S.Midltons “Dzirkstelei” skaidroja, kāpēc viņš jau daudzus gadus nodarbojas ar šāda veida mecenātismu, braucot šurp jau kopš 2017. gada.
“Katru gadu uz nometnēm mēs mēģinām vest citus trenerus. Daļa no nometnes uzbūves paliek nemainīga, bet daļa līdz ar to mainās. Katram trenerim mēs dodam rīcības brīvību, līdz ar to mācības notiek pēc viņu sapratnes un izvēlētās programmas. Tādā veidā jaunie basketbolisti, kas ir nometnē no gada uz gadu, allaž saņem ko jaunu. It sevišķi niansēs no katra trenera. Es uzskatu, ka basketbols un viss sports kopumā ir saistīts ar dzīves izpratni, atbildību, disciplīnu, nekavēšanu, cieņu pret apkārtējiem. Caur sportu, caur šo nometni mēs mācāmies šīs vērtības, tāpēc vajadzīgi arī psiholoģiskie treniņi. Tikai neliela daļa nonāk basketbola augstākajās aprindās, bet pārējiem tas palīdz kļūt par kārtīgiem cilvēkiem jebkurā savā nākotnes jomā. Es ceru, ka mēs palīdzam audzināt sabiedrību un tādā veidā palīdzam arī Gulbenei. Turpretī tās lietas, ko mēs iemācāmies šeit, Gulbenē, mēs aizvedam uz Ameriku, tādā veidā padarot to labāku. Tā ka ieguvēji esam mēs visi,” teica S.Midltons.
Programmas visā pasaulē
S.Midltons uzsver, ka viņi strādā ar programmām gandrīz visā pasaulē, ne tikai basketbolā, arī daudzos citos sporta veidos. “Daudzas no tām Dienvidamerikā, bet mēs vairāk braucam šajā virzienā, jo šeit mīl basketbolu. Šovasar pirms Latvijas mēs esam bijuši jau Horvātijā, Moldovā, Rumānijā un būsim vēl Lietuvā. Mana sirds pieder tieši šim reģionam. Es redzu, ka šeit bērni ir izslāpuši pēc basketbola. Kad man bija 12, es darīju to pašu, ko tagad šie bērni. Dažus es jau atpazīstu vairākus gadus pēc kārtas. Man prieks par viņiem. Es redzu, kā viņi pieaug, un 16 gados viņi jau ir gandrīz pieauguši. Manuprāt, daži pat nesaprot, cik labos apstākļos viņi šeit atrodas, un šis cikls nekad nebeidzas, bet es redzu, ka basketbols kopumā attīstās. No gada uz gadu es redzu izaugsmi arī šeit, Gulbenē. Tas liek manai sirdij pukstēt straujāk un atgriezties šeit ik gadu. Es esmu iemīlējies Gulbenes cilvēkos, viņu labestībā un tajā, kā viņi mūs uzņem,” sacīja S.Midltons.
