Pagājušajā nedēļā jau varējām priecāties par vairākām samērā siltām dienām, bet svētdiena bija pavisam silta.
Vairākās meteoroloģiskajās stacijās Latvijā, tostarp arī Gulbenē, svētdien tika pārspēti šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekordi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Gulbenē gaisa temperatūra svētdien sasniedza plus 9,7 grādus, bet līdz šim 13.marta maksimālā gaisa temperatūra bija 2007.gadā sasniegtie plus 9 grādi. Arī pirmdiena bija ļoti silta. Siltais un saulainais laiks beidzot liek straujāk kust sniega blāķiem, kas visapkārt sagūluši šīgada garās ziemas laikā.
Kādreizējā Gulbenes meteoroloģiskās stacijas darbiniece Rudīte Vaice vērtē, ka pie mums sniega sega vēl ir diezgan bieza, taču pamazām tā tomēr sarūk. “Ir bijuši gadi, kad tikai 20.aprīlī nokūst sniegs, bet ir arī bijis tā, ka kādās Lieldienās aprīļa sākumā bija tik ļoti silts, ka ārā varēja atrasties plānā blūzītē. Taču, domāju, ka vēl jau visu ko varam sagaidīt, nupat taču vēl bija aizkavējies putenis – ziema vēl noteikti cīnīsies,” saka R.Vaice. Viņa uzsver – ja sniegs kusīs šādi lēnām, problēmām nevajadzētu būt. Strauja kušana sākas, ja sāk līt lietus un ir ļoti silts. “Pagājušajā nedēļā dienas it kā bija siltas – dienā pakusa, bet naktī atkal piesala, tad sniegs tā lēnām arī sēžas. Bet, līdzko uznāks lietus, tā viss sāks kust ļoti strauji un var būt arī plūdi. Lai gan es domāju, ka gan jau tāpat arī pie mums ir gaidāmi plūdi. Labi gan ir tas, ka zeme nav sasalusi. Tad ūdens ātrāk sasūksies, tiesa, jāpiebilst, ka jau rudenī zeme bija ļoti mitra, visi grāvji bija pilni ar ūdeni,” stāsta R.Vaice.
Kādreizējā Velēnas hidrometeoroloģiskā posteņa darbiniece Ingrīda Biseniece, kas dzīvo Velēnā līdzās Gaujai, stāsta, ka Gauja vēl nav vaļā un nekas vēl arī neliecina par ledus iešanas sākšanos.
“Viss būs atkarīgs no gaisa temperatūras. Ja laiks būs līdzīgs, kāds tas bija šīs divas dienas, tad gan viss var notikt diezgan strauji,” spriež I.Biseniece. Vērtējot, vai mūsu pusē šopavasar gaidāmi plūdi, viņa saka, ka to ir grūti prognozēt. “Jau rudenī uz ziemu Gaujā palika liels ūdens daudzums, plūdi ir iespējami. Taču tajā pašā laikā ir arī vairākas labas zīmes, piemēram, zeme nav sasalusi un daļa ūdens sasūksies tajā, arī sniegs ir irdens, nav sablietēts – jau šajās dienās tas ir krietni sasēdies,” saka I.Biseniece.
Hidrologi norāda, ka Vidzemes upēs šajās dienās nav novērota strauja līmeņa celšanās. Pēc sinoptiķu prognozēm līdz 16.martam dienās un arī naktīs pārāk liels sals nav gaidāms, tādēļ tuvāko dienu laikā ūdens līmenis upēs vēl nedaudz var celties, bet, sākot ar 16.martu, naktīs atkal būs sals, kas var sasniegt pat mīnus 10 grādus, bet dienās gaisa temperatūra sasniegs vien plus 4 grādus, tādējādi ūdens līmeņa celšanās vairs nenotiks tik strauji un, iespējams, vietām tas arī nedaudz kritīsies. Šādi laika apstākļi, kad piesalst un atkal atnāk neliels atkusnis, nedaudz samazina plūdu daudzumu pavasarī, jo ūdens, kas upēs ieplūst no sniega kušanas, paspēj aiztecēt tālāk. Speciālisti straujāku ūdens līmeņa celšanos un arī ledus segas sairšanu Vidzemes upēs prognozē marta trešās dekādes otrajā pusē vai aprīļa sākumā.
