Šodien, 22. martā, Gulbenes kultūras centrā novada izglītības darba speciālisti tiekas konferencē „Radošs pedagogs izglītības iestādē”.
Konferences „Radošs pedagogs izglītības iestādē” darba kārtība
Konferences dalībniekus uzrunās Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa un Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
Prezentācijas
Radošums kā pedagogu konkurētspējas veicinātājs
Dr.psyh., Mg. med., RPIVA Kreativitātes zinātniskā institūta pētniece, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas docente Maija Zakriževska
Radošums pedagoģiskajā procesā
Gaļina Odumiņa, Gulbenes 2. vidusskola
Inese Kuharenko, Gulbenes 1.PII
Gundars Ģērmanis, Stāmerienas pamatskola
„Vai esam gatavi 21. gadsimtam?”, Ineta Stāvavena, Lejasciema vidusskola
Diskusijas darba grupās:
1.Pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas komisijas darba grupas (2).
2.Izglītības iestādes administrācijas darba grupas (2).
3.Pedagogu ( mērķstipendiātu) darba grupas (2)
Diskusiju tēmas:
Iegūto vērtējumu/pieredzes izmantošana izglītības iestādes pedagoģiskā procesa tālākai attīstībai
Ieguvumi un riski iesaistoties projektā
Radošais gars un rutīna mācību darbā
Darba grupu vadītāji:
Iveta Zvaigzne, Gulbenes vidusskola
Skaidrīte Burkite, Lizuma vidusskola
Vēsma Stapāne, Lejasciema vidusskola
Ligita Bumbure, Tirzas pamatskola
Vita Kļaviņa , K. Valdemāra pamatskola
Ligita Zitāne , GNVĢ
Darba grupu viedokļu apkopojumu sagatavošana „Skats no malas”
Novada pedagogu kompetences un meistarība
Dainis Švika, novada vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, novada domes priekšsēdētājas vietnieks
Projekta 3.aktivitātes kopredzējums Gulbenes novadā
Baiba Muceniece, projekta novada koordinatores asistente
Kopsavilkums
Darba grupu viedokļu apkopojumu radoša prezentēšana (līdz15 minūtēm)
Pausto viedokļu apspriešana, konferences apkopojums (līdz 15 minūtēm)
Dr.psyh., Mg. med Maija Zakriževska
Noslēgums
Anita Birzniece, novada projekta koordinatore
Pamazām, bet nenovēršami mainās mūsdienu sabiedrības prasības pret izglītības saturu un formu. Oskars Balodis, LU doktorants, Izglītības un zinātnes ministrijas konsultants atzīmē: „Pašlaik mainās skolas kā izglītības centra loma un vieta. No vienas puses, skola patlaban ir ne tikai vieta, kur tiek nodotas konkrētas, faktuālas zināšanas, jo daudz vairāk uzmanība jāpievērš arī dažādu komunikatīvu un sociālu prasmju apguvei un praksei. No otras puses, skola kā vieta kļūst vairāk par sociālu centru, nevis tikai izglītības ieguves vietu. Nākotnē skolām jākļūst par aktīviem, atvērtiem, radošiem, iesaistošiem vietējās kopienas centriem, kas izglītības procesā iesaista dažāda vecuma un dažādu profilu cilvēkus. Pedagoga loma mācībās mainās līdzi ekonomiskajām un darba tirgus pārmaiņām. Tas maina prasības pedagogu pašu zināšanām, prasmēm un kompetencēm.”(Plašāku informāciju iespējams iegūt mājas lapā www.izglitiba2010.lv).
Visā Latvijā ir sākušās diskusijas starp pedagogiem un izglītības procesā iesaistītajiem vai ieinteresētajiem speciālistiem par to, ka mūsdienās izglītībai jābūt konkurētspējīgai? Vai precizējot domu – izglītībai jābūt tik elastīgai un visaptverošai, lai izglītības pakalpojuma saņēmējs pēc izglītības iegūšanas var būt konkurētspējīgs darba tirgū, sabiedrībā un pat ģimenē. Cilvēku konkurētspēju veido ne vien mācību sasniegumi, bet arī dažādas dzīves un sociālās prasmes, kuras ir grūti novērtējamas. Tāpēc ir būtiski, lai skolās ir tāda vide, kurā tiek veicināta skolēnu motivācija mācīties, skolēni var izkopt savus talantus, iegūt zināšanas un pilnveidot dažādas prasmes, kas attīsta viņu personību un pat, ja mācību sasniegumi dažos priekšmetos ir diezgan zemi, vairo viņu individuālo konkurētspēju.
Kā tad lai nodrošina šo konkurētspējīgo izglītību? Izskanējusi doma, ka konkurētspējīga izglītība valstī būs tad, kad pats pedagogs būs konkurētspējīgs. Un te sākas pats interesantākais. Kas nosaka, vai pedagogs ir vai nav konkurētspējīgs? Kurš var novērtēt pedagoga konkurētspēju? Un kā to var izmērīt? Bieži, analizējot konkurētspējīgas izglītības faktorus, īpaša nozīme tiek pievērsta inovatīvam un radošam pedagoga darbam, lai veicinātu skolēniem un pašiem pedagogiem interesantu mācību procesu un paaugstinātu skolēnu motivāciju mācīties.
Tādēļ šodien arī Gulbenes novada pedagogi tiksies, lai diskutētu par tēmām:
* Kāds ir radošs pedagogs?
* Vai radošums paaugstina izglītības kvalitāti?
* Vai radošums var veidot konkurētspējīgu izglītību?
* Kā „ienest” izglītības iestādē radošumu? Kas to var nodrošināt? Vai tikai pedagogs?
Eiropas Sociālā fonda projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 un 2009. gada 9. novembra līgums Nr. 01-07.2-5/50).
