Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti.
Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas
lielāki par 1 ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bija pārsteigti par rezultātu – procentuāli
visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku
pārstāvji uzskata, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu
pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.
«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» saka Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis.
Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīs, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma ir tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.
