Stāmerienā sporta halli vajag, taču mazāka izmēra un krietni lētāku, kura nepārsniegtu kvotu – 330 tūkstošus latu -, lai pietiktu naudas pārējiem pieciem ceļu rekonstrukcijas projektiem, kuri arī pretendē uz Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējumu.
Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm tagadējais halles projekts izmaksātu 1,2 miljonus latu un kredīts pašvaldībai būtu jāmaksā 20 gadus. Ja deputāti negrozīs šo projektu, tad nāksies atteikties no kādas ceļu rekonstrukcijas, jo novadā pietrūks 494 tūkstošu latu kvotas. Par šo jautājumu vakar stundu diskutēja novada deputāti, kuri bija aicināti uz paplašināto tautsaimniecības komitejas sēdi. Ieradās 14 no 17 deputātiem.
Līdz domes sēdei – nevienojas
No septiņiem finanšu komitejas locekļiem uz sēdi bija ieradušies pieci – Normunds Audzišs, Sandra Daudziņa, Ivars Kupčs, Intars Liepiņš un Nikolajs Stepanovs. Tomēr tikai divi komitejas deputāti nobalsoja par to, ka noraidāms nepamatoti dārgais Stāmerienas sporta halles projekts, to aizstājot ar izmaksu ziņām pieticīgāku. Līdz ar to līdz galam vēl nav skaidra koncepcija, par kuru šodien balsos deputāti domes sēdē.
Vakar finanšu komitejas sēdē ar piekāpšanās runu komitejas sēdē uzstājās deputāts Raitis Apalups, uzsverot, ka pilnībā neatkāpsies no halles idejas Stāmerienā, taču saprot, ka tik dārgu projektu realizēt šodienas situācijā nav iespējams. Viņam piebalsoja deputāts Ivars Kupčs. Deputātu Dzintaru Poļaku vienīgi kolēģis Intars Liepiņš spēja pārliecināt, ka var samazināt esošā projekta izmaksas, atsakoties no lifta izbūves hallē un teritorijas labiekārtošanas. Pārējo deputātu teiktajā bija jaušams, ka viņi drīzāk piekrīt, ka Stāmerienā vajag sporta halli pie pamatskolas, taču ne lielāku par basketbola standartlaukuma izmēriem.
Novads aizņemas pārdomāti
Gulbenes novada domei šobrīd atsevišķas kredītsaistības kārtojamas pat līdz 2030.gadam. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem šogad pašvaldībai aizdevējiem jāatmaksā 743 557 lati. Vidēji ceturksnī maksājumos tiek izlietoti aptuveni 185 880 lati. Šogad kredītu apmaksai pašvaldība tērē nepilnus 7 procentus no plānotajiem ieņēmumiem (bez dotācijām). Tas nav daudz, jo pieļaujamā robeža ir 20 procenti.
Gulbenes novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa “Dzirkstelei” uzsver, ka novada pašvaldības kredītsaistību apjoms ir tieši tik liels, cik pašvaldība ir tiesīga un spējīga uzņemties. “Mēs esam viens Gulbenes novads. Tomēr ir apkopota kredītu informācija par katru pagastu, kā arī pilsētas pārvaldi atsevišķi,” stāsta D.Krēsliņa.
Līdz 1.janvārim novada domes naudas aizņēmumu kopējais apjoms uz vienu iedzīvotāju līdz šo kredītsaistību pilnīgas nokārtošanas brīdim bija 228 lati. Vissmagākā situācija vērojama Druvienā, kur pagasta kredītu apjoms uz vienu cilvēku – 673 lati, Litenē – 497 lati, Tirzā – 414 lati, Gulbenē – 317 lati, Strados – 200 lati, Galgauskā – 165 lati, Lizumā – 130 lati, Daukstēs – 105 lati, Rankā – 74 lati, Stāmerienā – 57 lati, Lejasciemā – 56 lati, Beļavā – 37 lati, Jaungulbenē – 10 lati, Līgo – neviena lata. D.Krēsliņa uzsver, ka šobrīd šie skaitļi jau ir mainījušies, jo klāt nāk jauni kredīti, kā arī pašvaldība saņem Eiropas fondu finansējumu par realizētajiem projektiem.
