Kad mazmeitiņa dusmās savelk pieri, vecmāmiņa viņai saka: “Nedusmojies! Dusmas mazina skaistumu!” Vecmāmiņa tā saka, jo dzirdējusi desmitām reižu šos vārdus savā bērnībā. Mazmeitiņa grib būt skaista un nedusmojas. Izaug liela, skaista un nekad nedusmojas. Vecmāmiņas gudrību viņa cenšas nodot savam dēlēnam. Bet viņš nemaz negrib izaugt skaists. Viņa tētis dusmās ar dūri cērt, kur pagadās. Māte bezpalīdzīgi noraugās, jo nezina īstos vārdus. Dēlēns šādos brīžos sameklē rudenī izaugušo ķirbi, apsēžas uz tā un skaļi dzied.
Dusmas – neatpazītas, apslāpētas, saprastas un izrunātas. Vienam tās sagandē dzīvi, jo pārvēršas par agresiju. Citam palīdz sasniegt mērķi, jo liek apzināties, ko nepieciešams mainīt.
Kā itāļu ģimenē
“Kas mīlējas, tas ķīvējas,” savas attiecības ģimenē raksturo Ilona. “Mēs esam kā liela itāļu ģimene, jo vecāki dzīvo blakus un bieži kopā pavadām vakarus, it sevišķi pēc bērnu piedzimšanas. Ja kādu kaut kas neapmierina, runājam paaugstinātos toņos, bet nekad rokas nepalaižam. Strīdamies bērnu klātbūtnē, negaidām līdz vakaram, kad viņi aizies gulēt. Bieži arī viņi strīdu laikā izsaka savas domas par mūsu tēmu. Apzīmējums – itāļu ģimene – nāk no mūsu draugiem. Kad tikko sākām saieties, viņi nesaprata, kā var tik skaļi risināt problēmas. Ka tā drīzāk ir rāšanās. Par ko strīdamies? Par visu kaut ko. Piemēram, vīrs nav nopircis visas produktu sarakstā uzskaitītās lietas. Es viņam aizrādu. Viņš pretī, ka nezinot, kur lielveikalā tas plaukts atrodas.
Dēls to apstiprina. Es aizrādu, ka var pieiet un kādai pārdevējai pajautāt, kurā nodaļā vajadzīgo lietu meklēt. Tā strīdamies, līdz nonākam pie patiesības,” stāsta Ilona. Viņasprāt, strīdoties abiem partneriem jāturas līdzvērtīgā pozīcijā, lai viens visu laiku nav upuris, bet otrs uzvarētājs. Lai nav tā, ka strīdu uzsākt drīkst tikai viens un viņam visu laiku ir taisnība.
Spēj izšķirties
Gandrīz 20 gadus ilga bija Zanes laulība. Līdz vienu dienu viņa sadusmojās uz vīru tik stipri, ka izlēma mainīt savu dzīvi.
“Tagad nevaru saprast, kā es tik ilgi varēju to paciest,” atzīstas Zane. Punktu visam pielika vīra nodzertās autovadītāja tiesības. “Patiesībā viņš visus gadus man ir darījis pāri, bet es visu laiku esmu pacietīgi cietusi. Tagad, pēc pieciem gadiem atskatoties uz mūsu kopdzīvi, secinu, ka patiesībā vienmēr savu aizvainojumu un dusmas slēpu. Dzīvojām kopā ar vīramāti. Bija kauns viņas klātbūtnē rāties, bet vajadzēja. Laulības pēdējos gados biju tik tālu novesta, ka dažkārt domās viņam metos virsū ar nazi un daudz netrūka, lai būtu to izdarījusi. Kad ziņās stāsta, ka viens laulātais uzbrucis otram, tas mani kaut kā dziļi aizskar. Jo reāli saprotu, ka es to būtu varējusi izdarīt, turklāt skaidrā prātā, nevis dzērumā,” pārdomās dalās Zane.
Kaitina katrs sīkums
“Mani var aizkaitināt katrs sīkums. Tā saka mana mamma. Viņa saka – tas esot tāpēc, ka esmu vienīgais bērns ģimenē. Es esot pieradusi, ka viss notiek pēc mana prāta. Ja nenotiek pēc manas gribas, tad man spuras gaisā. Tā saka mamma. Bet man pašai liekas, ka nevaru samierināties, ka cilvēki ir tik stulbi,” par sevi stāsta Solvita. “Daudzi cilvēki ir tik aprobežoti, ka vienkārši nevar viņiem piekrist, un es strīdos pretī. Daudzi iesaka, lai paklusēju, ja redzu, ka strīdos ar muļķi. Es nevaru. Nav tā, ka mani kaitina viss un visi. Man ir draugi, ar kuriem nekad neesmu strīdējusies, bet man ir radinieki, ar kuriem runāju tikai rājoties. Negribu samierināties un kādam piekrist, lai tikai būtu miers,” neslēpj Solvita.
SARMĪTE ŠTĀLE, PSIHOLOĢE KONSULTANTE
Bieži vien zem dusmām slēpjas citas emocijas. Cilvēkam dusmoties ir vieglāk nekā, piemēram, skumt. Rezultātā cilvēks dusmojas, nevis skumst un novērš skumju cēloni. Dusmu izpausmes mēdz iedalīt četros līmeņos.
Pirmajā un zemākajā līmenī cilvēks dusmas izlādē, sitot dzīvajam. Sit dzīvesbiedram, sapurina bērnu, iesper ar kāju kaķim vai citam mājdzīvniekam.
Nākamais līmenis ir sišana nedzīvajam, jo cilvēks saprot, ka dzīvajam sist nevar. Sievietes plēš traukus, vīrietis ar dūri iesit pa durvju stenderi.
Trešais dusmu līmenis izpaužas kā kliegšana. Cilvēki viens ar otru runā kliedzot, jo patiesībā jūtas bezspēcīgi un nezina, kā rīkoties.
Ceturtajā, augstākajā, līmenī cilvēki sarunājas.
Dusmas ir normāla emociju izpausme. Taču problēma ir tā, ka cilvēki neprot dusmoties un tikt galā ar šīm emocijām. Pieaugušie izrāda savas dusmas tā, kā tās redzējuši izpaužamies savā ģimenē bērnībā. Bieži vien vecāki saviem mazajiem bērniem saka, lai beidz dusmoties. Dusmas tiek noslāpētas, taču tās krājas un krājas, līdz sākas to agresīva izpausme.
Agresīvs cilvēks ir orientēts uz destruktīvu rīcību un šādi parasti uzvedas, lai pašapliecinātos, sasniegtu mērķi. Vai nervu saspringuma dēļ.
Gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem jāmācās dusmoties, pretējā gadījumā dusmas var izpausties kā slimības. Maziem bērniem var uzšūt dusmu spilvenu, kurā bērns var izraudāties un izkliegties, var iemācīt dusmas izlādēt fiziski tā, lai neciestu apkārtējie, piemēram, ar nūju sitot pa zemi. Arī pieaugušie dusmas var izlādēt fiziski, kaut vai skaldot malku.
Ja dusmas ir liela problēma, jāmeklē speciālista palīdzība. Ja cilvēks aizsvilstas par katru nieku, psihologs iemācīs veidus, kā ar šādām dusmām tikt galā.
Dusmas var būt arī ar pozitīvu enerģijas lādiņu. Tas notiek gadījumos, kad cilvēks sadusmojas un nolemj rīkoties, lai ar pozitīvu darbību sasniegtu mērķi.
