“Es mācēju danci griezt, līkumiņu līkumiem,” – tā droši var apgalvot arī cienījamā deju pedagoģe gulbeniete Dainuvīte Putniņa, kura šos danču līkumus savulaik izdejojusi ne vien pati, bet ierādījusi arī ļoti daudziem dejotājiem.
Dainuvīte bērnībā iztēlojusies, ka ir balerīna. “Biju kaut kādā veidā tikusi pie grāmatas par baletdejotāju Ulanovu. Ak, kā es gribēju dejot! Vecāki Kalnienā uzcēla māju, bet vācu laikā tā nodega. Dzīvojām mazā istabā astoņi cilvēki. Tur pa istabas vidu es arī grozījos, cenzdamās noturēties uz pirkstu galiem. Dzīvojām pieticīgi, tāpēc dejot sāku ļoti agri, jo uz to mudināja dzīves nepieciešamība,” stāsta Dainuvīte.
Tolaik tautas namos trūcis vadītāju, tāpēc Dainuvīte uzreiz pēc Litenes vidusskolas beigšanas ar komjaunatnes komitejas ceļazīmi kabatā sākusi strādāt par Vecgulbenes tautas nama vadītāju. Izglītību papildinājusi dažādos kursos. “Tagad visi ar augstskolas diplomiem, bet kolektīvus nav kas vada. Nav salīdzināms, kā bija kādreiz un šodien, jo prasības ir ārkārtīgi augušas. Toreiz kādas kuram bija čības, ar tādām dejojām. No pašdarbniekiem šodien prasa neiespējamo, tāpēc nav jābrīnās, ka lauku deju kolektīviem ir grūti tās izpildīt,” uzskata Dainuvīte. Šobrīd viņa vada tikai divus kolektīvus “Apinīti” un “Vērdiņu”, bet savulaik vadīti arī vairāki pagastu, kā arī skolēnu deju kolektīvi. Aktīvā darbība bijusi pamatā tam, ka 2008.gadā Dainuvīte bijusi titula “Gulbenes Gada cilvēks 2008” nominante. “Varēšanas pēc jau varētu vadīt vēl kādu kolektīvu, bet ir jāsaudzē sevi, jo visi 23 šābrīža dejotāji “iziet” caur maniem nerviem. Ar katru gadu man jābūt arī prasīgākai, lai sasniegtu labus rezultātus,” saka Dainuvīte. Kopā ar dejotājiem viņa piedalījusies 8 pieaugušo un 6 skolu jaunatnes Deju svētkos. Dainuvīte ir apkopojusi arī katra viņas vadītā kolektīva hroniku.
