Nedēļa sākusies ar vasaras laiku, ziemīgu skatu aiz loga un cerīgu siltumu nedēļas nogalē.
Vēl šājā nedēļā beigsies pirmais pavasara mēnesis un sāksies jauns. Bet ziema neatkāpjas. Neatkāpjas arī dzīves realitāte. Tā kļūst arvien drūmāka. Jau sākot ar šo piektdienu, par elektrību sāksim maksāt vairāk. Un tas diemžēl nav 1.aprīļa joks! Visi mēģinājumi tiesāties ar “Latvenergo” arī ir bezcerīgi. Paaugstinātie tarifi ir un būs kā akmenī iecirsti. Latvijas iedzīvotāji jau tagad par elektrību maksā dārgāk nekā Anglijā, Francijā vai Polijā. Ne velti daudzi mūsu valsts uzņēmumi jau stāv rindā, lai varētu pirkt lētāku Igaunijas elektroenerģiju. Masu saziņas līdzekļi ziņo, ka elektrības tarifi Latvijā drīz draud pieaugt vēl vairāk nekā solīts, jo Latvijai esot jāizpilda Eiropas direktīvas. Ja izpilda visas zaļajiem ražotājiem jau tagad izsniegtās kvotas, cenu kāpums būšot dramatisks. “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss atzīst, ka tarifs varētu palielināties par 15 %. Vai tā nebūs pārāk dārga maksa par sen pieņemtiem lēmumiem? Un tauta cieš visvairāk – algas nepalielina, toties ar katru dienu pieaug rēķini un nodokļi. Žēl, ka “Latvenergo”, kuram vajadzētu strādāt tautas labā, dzenas tikai pēc peļņas. Protesta akcija 24.martā Rīgā tāds peles pīkstiens vien bija. Varam vainot vien paši sevi. Jo ilgāk akli izpildīsim Eiropas ierēdņu komandas, jo ātrāk nogrimsim. Lielo Eirovalstu dzirnavas mūs samals. Pašiznīcināsimies kā valsts, kā tauta. Esam tik apātiski, tik nolemti, ka nespējam pretoties netaisnībai. Cik ilgi? Kad pienāks tā diena, kad mazais cinītis gāzīs lielo vezumu?
