Pilnā sparā rit gavēņa laiks – miesas un gara sagatavošana Lieldienām. «Daudziem tas asociējas ar badošanos, attiekšanos no ierastajiem ēdieniem, sevis spīdzināšanu. Bet, izpētot gavēņa uztura aspektus, atklājas, ka šis ir pats piemērotākais laiks, lai sakārtotu savus ēšanas paradumus un sniegtu organismam pelnītu atpūtu no uztura pārmērībām,» uzskata Sabiedrības veselības institūta uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Jau laikus jāizvēlas, kā gavēni ieturēt. Izsenis gavēnis paredz atteikšanos no gaļas, mūsdienās to papildina arī atteikšanās no saldumiem, kafijas, alkohola un smēķēšanas. «Jēga slēpjas nevis tajā produktā, no kā tu atsakies, bet pašā atturēšanās faktā. Tagad par to jau novēloti runāt, taču zināšanai uz priekšdienām – pirms gavēšanas nepieciešams veikt sagatavošanās pasākumus, piemēram, vismaz divas nedēļas iepriekš ēdienkartē samazinot saldumu un gaļas daudzumu,» stāsta K.Andrijanova.
Rūpīgi jāizanalizē, vai veselības stāvoklis ļauj gavēni ieturēt. Cilvēki ar anēmiju nedrīkst attiekties no gaļas, jo tas var izraisīt vēl lielākus veselības traucējumus, tāpat grūtniecēm tas nav ieteicams. Arī cilvēki ar smagām saslimšanām, piemēram, vēzi, uztura daudzumu nedrīkst ierobežot. Maltīšu skaitu un porciju lielumu samazināšanu nevar atļauties profesionāli sportisti, uzsver uztura speciāliste.
«Ir daudz jautājumu par atteikšanos no gaļas. Vai tas tiešām ir veselīgi? Gaļa satur B grupas vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, kas ir nepieciešami organismam. Bet 40 dienu laikā to trūkums izveidoties nevar. Turklāt, neēdot gaļu, cilvēks palielina dārzeņu un putraimu īpatsvaru ēdienkartē – organisms papildus uzņem vitamīnus un šķiedrvielas. Iegaumējiet – atturoties no gaļas, ēdienkartē obligāti jāpalielina pākšaugu un sojas daudzums,» piebilst K.Andrijanova.
Bieži cilvēks, atsakoties no kādiem produktiem, tos aizstāj ar citiem – atļautiem – un patērē tos milzīgos daudzumos. «Tā darīt nedrīkst. Atļauto produktu patēriņam jābūt samērojam, un, gatavojot ēdienus, jāievēro veselīga uztura pamatprincipi. Eļļā cepti kartupeļi, dārzeņu salāti ar majonēzi gavēnim derēs, bet veselībai – nekādā gadījumā,» norāda uztura speciāliste.
Tomēr visgrūtākais esot atteikties no saldumiem, taču arī tam ir risinājums – to vietā jāizvēlas saldi augļi – vīnogas, apelsīni. Lieliski der arī žāvēti augļi – dateles, rozīnes, aprikozes. “Dažas gavēņa dienas paredz tikai vienu maltīti dienā. Šādu uztura režīmu uzturzinātne neiesaka un neatbalsta – tas rada nevajadzīgas problēmas vielmaiņai un var novest pie liekā svara. Ēdienreizēm jābūt regulārām.”
K.Andrijanova aicina iegaumēt, ka gavēņa beigas nenozīmē, ka uzreiz drīkst «mesties virsū» uz laiku aizliegtajiem produktiem, lai arī kā gribētos. Sagatavošanās posmā tos ēdienkartē vajadzētu iekļaut pakāpeniski, lai nerastos liekā svara problēmas.
