Zaļā enerģija ir viens no resursiem, kas nākotnē varētu papildināt iztrūkumu Latvijas elektroenerģijas bilancē, mazināt atkarību no šaura enerģijas piegādātāju loka, iespējams, tas varētu veicināt, piemēram, vēja enerģijas tehnoloģiju tapšanu Latvijā.
Tā tas varētu būt, ja vien vēja enerģijas projektu attīstītāji, saņemot kvotas elektroenerģijas
ražošanai, vienlaikus neslēptos ārzonās, radot aizdomas par viņu mērķiem un korporatīvajām
saitēm ar lēmumu pieņēmējiem.
Kopš 2007. gada nogales Ekonomikas ministrija (EM) piešķīrusi kvotas elektrības ražošanai no vēja kopumā 14 uzņēmumiem (dažiem nosaukumi nedaudz atšķiras, bet adrese, īpašnieki liecina, ka šis ir viena īpašnieka «projekts»).
Kopējais piešķirtais kvotas apjoms – aptuveni 280 tūkstošu megavatstundu (MWh) gadā. Tomēr šobrīd tikai daži no kvotu saņēmējiem elektroenerģiju patiešām ražo un nodod tīklā. Virkne vēja projektu pagaidām ir tikai «uz papīra».
«Ja jautājat, vai tā ir normāla prakse, ka kvotas ieguvušas kompānijas, kuru īpašnieki slēpjas ofšoros, tad mana atbilde ir – nē,» teica ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ne reizi vien esot vērsies Finanšu ministrijā, lai tā risina «šo problēmu».
