«Lielākā daļa barības pārstrādājoties satur kaitīgas vielas. Jo īsāks periods, tām kontaktējoties ar zarnu sieniņu, jo mazāka varbūtība, ka veidosies dažādi iekaisumi un ļaundabīgi audzēji,» stāsta gastroenterologs Jurijs Seļezņovs, skaidrojot aizcietējumu negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu. Dzīves laikā teju katram gadījies «sastrēgums» vēderā, ko ietekmē dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskās īpatnības, kustību trūkums un ēšanas paradumi. Gastroenterologs norāda, ka vēdera izejai vajadzētu notikt vismaz reizi trijās dienās, vislabāk – reizi dienā tās pirmajā pusē. Taču aizvien biežāk speciālisti saņemot sūdzības, ka defekācija cilvēkiem aizkavējoties daudz ilgāku laiku. Īpaši, sasniedzot pensijas vecumu. Tas norāda, ka aizcietējumi nav tikai problēma, kas pavada daudzos gadus, bet arī attīstīto valstu iedzīvotāju nepareizo dzīvesveidu.
Vairāk kustību un šķiedrvielu
«Zarnas nav caurule, bet kā čūska, kas sastāv no daudziem segmentiem. Katrs virza pārstrādāto barību aizvien tālāk. Zarnu darbība notiek nepārtraukti, un parasti cilvēks to nejūt. Taču, lai tās normāli strādātu, zarnām vajadzīgas kustības. Cilvēkam ir jāstaigā, jo muskuļi, kas uztur mūsu mugurkaulu, masē arī zarnas. Tāpat palīdz gravitācijas spēks. Arī asinsrite stimulē zarnu darbību,» skaidro J.Seļezņovs. Tāpēc nevajag brīnīties, ka aizcietējumi bieži piemeklē, piemēram, tūristus, kas devušies garākos ceļojumos un spiesti ilgāku laiku pavadīt transporta līdzeklī, viņš piebilst, norādot, ka par aktīvu dzīvesveidu būtu jārūpējas ikvienam neatkarīgi no vecuma.
Vēdera izeju, protams, ietekmē arī pārtika. Ja tās būs pietiekami, aizcietējumi tik bieži negadīsies, kā ēdot maz. «Ir produkti, kas kavē defekāciju. Tie satur miecvielas, piemēram, kafija, tēja (īpaši zaļā tēja), baltmaize, gaļas produkti. Uzturā ieteicams lietot vairāk augļu un dārzeņu, rupjmaizi. Visu, kas satur šķiedrvielas,» uzsver gastroenterologs. Ja uzturs ir sabalansēts un tomēr piemeklē aizcietējumi, pie vainas varētu būt nepietiekams šķidruma daudzums. Norma katram ir individuāla, un tā atkarīga arī no klimata (aukstā laikā var dzert mazāk), bet aptuveni pusotrs litrs šķidruma dienā būtu optimāls daudzums, norāda speciālists. Viņš piebilst, ka īpaši ar nepietiekamu šķidruma uzņemšanu grēko seniori, jo līdz ar novecošanu mazinās slāpju izjūta.
Vēdera izeju var aizkavēt arī medikamenti. «Cilvēki bieži nāk pie ārsta un sūdzas par sliktu dūšu, aizcietējumiem. It kā tā būtu jauna slimība. Bet izrādās, ka viņi lieto zāles, kas pazemina asinsspiedienu un atslābina asinsvadus. Tas savukārt iedarbojas uz muskuļu sistēmu, un zarnu darbība paliek kūtrāka. Tāpēc pirms jebkura medikamenta lietošanas būtu jāizpēta tā blakusparādības. Ir medikamenti, kas stimulē zarnu darbību, taču tos nevajadzētu lietot regulāri, jo tie toksiski iedarbojas uz resnās zarnas nervu aparātu,» teic gastroenterologs.
Aizcietējumi ikdienā lielākoties rada vien nepatīkamas izjūtas, taču ir gadījumi, kad tie ziņo par nopietnām problēmām. «Ja pēc 50 gadu vecuma vēdera izeja bijusi regulāra, bet pēkšņi parādās aizcietējumi, tā var būt viena no onkoloģiskas saslimšanas – resnās zarnas vēža – pazīmēm. Nevajadzētu raukt par to degunu, bet pēc katras vēdera izejas paskatīties, vai fēcēs nav asiņu. Ja tās parādījušās, skriešus pie ārsta!» uzsver J.Seļezņovs. Asiņošanai gan var būt arī citi iemesli, piemēram, polipi, kuru gļotāda nav pārāk izturīga, čūlas vai citas retākas slimības. Taču, lai izslēgtu ļaunāko, nekavējoties jāveic izmeklējumi. Pēc 50 gadu vecuma reizi gadā valsts arī piedāvā bez maksas pārbaudīt slēptās asinis fēcēs. Vien pirms tam gastroenterologs neiesaka lietot pretiekaisuma medikamentus, kas, mikroskopiski bojājot zarnu sieniņu, simulē asiņošanu, pāris dienas netīrīt zobus, lai nesavainotu smaganas, kā arī neēst tādus produktus kā, piemēram, asinsdesu.
Pēc 50 gadu vecuma reizi piecos gados vajadzētu veikt arī kolonoskopiju. Tas ir zarnu izmeklējums, ko iespējams veikt intravenozajā narkozē, ja bijušas vēdera operācijas un saaugumi. Ārsts stāsta, ka procedūra aizņem no 20 minūtēm līdz stundai. Tas ļauj ieskatīties zarnās un konstatēt iespējamās problēmas. Piemēram, polipus. Lielākoties tie ir labdabīgi, taču piecos līdz desmit procentos gadījumu polipos var veidoties saliņas, kur notiek mutācijas un var pārtapt ļaundabīgā audzējā. Tāpēc labākā vēža profilakse ir noņemt polipus,» norāda J.Seļezņovs.
