Ēst gatavošanu var salīdzināt ar mūziku, kas skaisti skan tikai tad, ja to spēlē no sirds. Šo vienkāršo patiesību izpratis arī novadnieks, komponists, mūzikas pedagogs Valdis Zilveris, kā arī viņa māmuļa Jeļizaveta Zilvere, kura ir lieliska pavārmākslas meistare. Parasti viņu gan labprātāk sauc par Elzu vai Elziņu.
Elza visus pavārmākslas noslēpumus ir apguvusi jaunībā, ejot talkā lielo godu saimniecēm. Starp tām bijusi arī novadnieka komponista Jāņa Rijnieka mamma, kas ātri vien apjautusi, ka šī palīdze pati reiz būs lieliska godu saimniece. Pirmās ugunskristības Elziņai saistās ar bēru mielasta galdu, kad pie plīts Daukstes pamatskolas virtuvē pati varējusi izrīkot palīgus. Kopš tā laika viņa vienmēr ievēro dažus noteikumus. “Ir jāprot pareizi sadalīt gaļu: ko klapēt, ko malt, no kuras tīt rolādes, kas derēs cepetim, kas galertam. Ir jāprot aprēķināt, cik ilgs laiks vajadzīgs viena vai otra ēdiena pagatavošanai, piemēram, cik ilgi vārīsies kartupeļi un šmorēsies gaļa, cepsies pīrāgi un putosies krējums. Saimnieces labā slava ātri vien izplatījusies ārpus novada robežām, tāpēc viņa klājusi viesību galdus ne tikai Gulbenē un tās apkārtnē, bet arī Balvu rajonā, Olainē un pat Valdemārpilī. Vaļasprieks kādu laiku bijis arī Elziņas maizes darbs. Daudzus gadus viņa strādājusi par laboranti kādreizējā Gulbenes saldētavā, veicot analīzes pienam, sviestam un krējumam, kas no saldētavas sūtīts tālāk uz Rīgu un Ļeņingradu. Elzai vienmēr ietrīsas sirds, atceroties, cik sakopta un ziediem bagāta savulaik bijusi tās apkārtne. Ģimenes apstākļu dēļ viņa no laborantes darba aizgājusi un turpat saldētavas nelielajā ēdnīcā sākusi strādāt par pavāri. Elzas gatavotos ēdienus un īpaši garšīgos pīrāgus ir bijusi iespēja nobaudīt arī kafejnīcas “Pie kamīna” apmeklētājiem.
Šajā laikā, kad ir jātaupa gan elektrība, gan arī gāze kļūst dārgāka, dažādu ēdienu pagatavošanai viņa izmanto ar malku kurināmu krāsni. Kad krāsnī palikušas tikai ogles, uz tām varot pagatavot dažādus ēdienus. Piemēram, piepildīt “pīli” ar kartupeļiem, gaļas gabaliņiem un garšvielām, pieliet arī ūdeni, tai uzlikt vāku un šaut krāsnī iekšā. Krāsnī var izcept arī gaļu, izvārīt to galertam, izsutināt grūbas un pupiņas. Krāsns durtiņām jābūt ciet, bet dūmvada noslēdzējam – nedaudz vaļā.
Ķīseļus vāra svētkos
Jeļizavetas vecāku mājas savulaik atradušās Latgales pusē. “Atceroties bērnību, mutē sajūtu tikko spiestas svaigas linsēklu eļļas garšu. Pēc tās mums smaržoja visa māja. To ēdām kopā ar skābētiem kāpostiem, kartupeļiem un rudzu maizīti. Mammas linsēklu eļļā ceptie rauši mums, bērniem, šķita paši garšīgākie pasaulē, jo pēckara gados nekādu īpašu kārumu nebija. Atceros, ka no auzu miltiem un pārslām māte un vecāmāte taisīja pikas. Maizes krāsnī cepa un kaltēja cukurbietes, no kurām gatavoja kafiju. Sestdienās, kad atnācām no pirts, šī kafija šķita tik garšīga! Kad mamma lika vārīties ķīseli no dažādām dārza un meža ogām vai gatavoja kādu našķi no āboliem, mēs visi zinājām, ka nu ir svētki,” atceras Elziņa.
Lieldienās mamma vienmēr krāsojusi olas, cepusi pīrāgus un dažādus cepumus, lai godinātu arī mazo Jeļizavetu, kas dzimusi Lieldienu rītā. Tagad Elziņa pati krāso olas, cep pīrāgus un biezpienmaizi. Zinot, ka šajās Lieldienās apsveikt mammu dzimšanas dienā no Rīgas solījies atbraukt dēls Valdis, viņa parūpēsies arī par sulīgām karbonādēm un cūku ribiņām. Galdā tiks celti cepeškrāsnī cepti kartupeļi ar brūnu garoziņu, kā arī tradicionālie speķa pīrāgi, lai būtu, ko iedot ciemakukulim uz Rīgu. “Kad Valdim jautāju, ko pagatavot, viņam gadu gadiem ir viena atbilde: “Mamma, kas būs, to ēdīšu.” Valdiņš ēdienos nav izvēlīgs, bet tad, kad braucu uz Rīgu, vienmēr pieprasīti ir manis gatavotie tomāti želejā,” smaida saimniece.
Izvēle bijusi pareiza
Ja vien ir iespējams, viņa dodas uz Rīgu, lai noskatītos kārtējo teātra izrādi, kurā darbojas arī Valdis. “Nekad ar tēvu nedomājām, ka Valdis savu mūžu saistīs ar mūziku un teātri. Vīrs savulaik spēlēja akordeonu, tāpēc nolēmām, ka dēls jāsūta mūzikas skolā. Valdis bija traks uz mācībām. 8.klasi pabeidza ar komjaunatnes komitejas Goda rakstu. Gulbenes mūzikas skolas pedagogi ieteica Valdi sūtīt uz Ventspils mūzikas vidusskolu. Arī to viņš pabeidza ar sarkano diplomu. Konservatoriju dēls absolvēja ar izcilību. Esmu jautājusi Valdim, ja mēs savulaik nebūtu uzstājuši, ka jāmācās mūzikas skolā, ko viņš tad būtu izvēlējies. Atbilde nemainīgi ir viena: “Tikai mūziku!”,” atceras Jeļizaveta. Ar mīlestību māmuļa rāda fotogrāfiju, kur Valdis ir kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa lepojas arī ar jaunāko dēlu Aleksandru, kurš ir SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” tehniskais direktors. Viņš ar ģimeni dzīvo blakus dzīvoklī, tāpēc ar vecākiem satiekas katru dienu.
receptes
Pikantie gurķi. 3 kg svaigu gurķu ar mizu sagriež 1 – 2 cm biezos gabalos, pievieno 4 sasmalcinātas ķiploka daiviņas. Sasmalcina svaigus sīpolus tādā daudzumā, lai ar tiem piepildītu 200 g glāzi, un pievieno gurķiem. Pieber 1/3 glāzes sāls. Visu samaisa un uz stundu liek nostāvēties. Tad pievieno glāzi cukura, 1,5 ēdamkaroti kurkumas un 2 ēdamkarotes sinepju sēklu. Pielej 2 glāzes galda etiķa. Pilda burkās un pasterizē. Kurkuma piedod dzeltenīgu nokrāsu. Šo recepti iecienījis arī aktieris novadnieks Uldis Anže.
Pildīti kartupeļu plāceņi. Vārītus kartupeļus samaļ, pievieno olas, sāli, piparus un kādu karoti miltu. Visu labi samīca, izveido nelielu plāceni, kam vidū pilda štovētus skābus kāpostus, sēnes, malto gaļu vai smalki sagrieztu žāvētu gaļu. Pildījuma vietu aiztaisa, nogludina, plāceni panē un cep. Labi garšo ar skābu krējumu, kas sajaukts ar svaigiem lociņiem. Klāt var piekost arī marinētus, skābētus vai citādus gurķus.
