Novada zemnieki, kas nodarbojas ar graudkopību, pārlūko ziemāju sējumus un atzīst, ka tie pārziemojuši dažādi. Stradu pagasta zemniece Aina Lazdiņa stāsta, ka ziemas rudzi esot pārziemojuši samērā labi, bet ziemas kvieši esot sliktāki.
“Mūsu ziemāju tīrumos visvairāk cietuši ziemāji, kas rudenī tika iesēti mālainākā augsnē. Nokūstot sniegam, atklājās, ka ir liels sniega pelējums. Kopā ar dēla saimniecību ziemāji mums ir iesēti aptuveni 140 hektāru platībā. Ir tīrumi, kur saglabājušies 80 procenti ziemāju, ir arī tādi, kur šis procents ir mazāks, bet vēl ir pāragri spriest,” uzskata A.Lazdiņa. Šobrīd saimniecība ziemāju sējumus mēslo ar slāpekli. Tiekot ieteikts izmantot arī karbamīdu, bet zemniece piebilst, ka visu izsakot nauda, jo pēdējos gados minerālmēsli kļuvuši ievērojami dārgāki. “Piemēram, kompleksais mēslojums maksā vairāk nekā 300 latus plus pievienotās vērtības nodoklis par tonnu. Mums par abām saimniecībām šobrīd ir nopirktas 60 tonnas slāpekļa un 20 tonnas kompleksā mēslojuma, bet vēl ir nepieciešamas vismaz piecas tonnas. Tas ir tikai pavasarim.”
Arī Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis jau apskatījis ziemāju sējumu laukus un pārliecinājies, ka daļai dīgstu augšējā daļa ir nopuvusi, bet dīgsti sākot pamazām atdzīvoties. “Diemžēl biezā sniega sega uz nesasalušās augsnes lapiņas tomēr sabojāja, bet, ja cerošanas mezgls būs dzīvs, tad viss ataugs,” domā G.Ciglis. Viņš ziemāju sējumus vēl nav mēslojis.
Stāmerienas pagasta zemnieks Mārtiņš Upāns novērojis, ka šajā pavasarī ziemājiem pietrūkstot sulīgā zaļuma.
