Pastāstīt “Dzirkstelē” par Gulbenes Vasarsvētku krievu draudzi “Atvērtās debesis” redakcijai lūdza kāda vecmāmiņa.
Mazbērni katru pēcpusdienu dodoties uz draudzi, kur vienmēr pacienā ar siltām pusdienām. Vecmāmiņa teica, ka tāda labdarība, kas netiek skaļi bazūnēta, šodien ir brīnums. Viestura ielas bērni Gulbenē visi zinot šīs draudzes namu, kurš daudziem, dzīvojot trūkumā, esot kļuvis par labestības saliņu krīzes laikā.
Vēlas tikai pabarot izsalkušus bērnus
“Dzirkstele” devās ciemos pie draudzes, kuras pārsteidzoši labi saremontētais baltais divstāvu nams atrodas Gulbenē, Viestura ielā 12a. Vēlāk izdodas noskaidrot, ka ēka ir Latvijas Vasarsvētku draudžu centra īpašums. Tā sakārtota atbilstoši Eiropas prasībām ar labdaru finansiālu atbalstu.
Uzraksts pie ēkas norāda, ka te ir bērnu palīdzības centrs. Atverot ieejas durvis, uzreiz redzams liels saimes galds, pie kura pusdieno pāris bērnu. Virtuvē rosās pieaugušie. Ar možu “vau” mūs sagaida priecīga takšu meitenīte, paziņojot par svešinieku ierašanos. Te valda ģimeniska noskaņa.
Draudzes vadītāja Larisa Vaļicka saka, ka bērni šurp pusdienās parasti nākot mazliet vēlāk – pēc mācību stundu beigām skolā. Tie ir pašu draudzes locekļu bērni, draugi – tepat no Viestura ielas un citiem Gulbenes mikrorajoniem. Dienā pusdienās uz draudzi atnākot pat līdz 30 bērniem. Daži bērni uz draudzes namu pusdienot nāk katru darbdienu.
“Mums ir sponsori, kas palīdz ar produktiem. Gatavojam pusdienas katru darbdienu sev un pacienājam arī bērnus. Atbalstām trūcīgos bērnus. Arī no tādām ģimenēm, kurās vecāki strādā, bet nopelna maz. Ja bērni ir izsalkuši, kā lai nepacienājam? Ar Ilgu Vanušku, kura ar siltu zupu par brīvu cienā pieaugušos trūcīgos cilvēkus, mums ir vienošanās, ka bērni var nākt paēst pie mums. Ir arī iespēja ģimenēm piedāvāt mazlietotus apģērbus. Nepieciešamības gadījumā varam arī izmazgāt drēbes cilvēkiem, jo mums draudzes namā ir veļas mazgājamā mašīna,” saka L.Vaļicka. Izvaicāta par resursiem, viņa atzīst, ka vienīgi malkas trūkstot. Ja kāds sponsors piedāvātu palīdzību, draudze par to būtu ļoti pateicīga.
L.Vaļicka atzīst, ka draudze nav centusies skaļi reklamēt savas aktivitātes. Informācija tāpat nonākot no mutes mutē pie tiem, kam vajadzīga palīdzība.
Viss notiek ar Dieva palīdzību
L.Vaļicka pati ir dzimusi un uzaugusi Viestura ielā. Viņu te visi pazīst un arī viņa pazīst visus. Draudzē L.Vaļicka ir jau sen, apmēram desmit gadus. Viņas vadītā draudze esot neliela – tajā ir desmit cilvēku. Starp viņiem ir arī draudzes vadītājas dzīvesbiedrs Jānis – viņas lielākais palīgs visos darbos. “Dievs palīdzēja mūsu ģimenei. Tagad ar dievpalīgu esam aicināti palīdzēt citiem cilvēkiem,” saka L.Vaļicka.
Viņas sapnis ir labdarību vērst plašumā, izveidot draudzes nama otrajā stāvā telpu ar datoriem, kur bērni varētu pavadīt brīvo laiku, gatavot mācību stundas. Ir doma turpināt labiekārtot apkārtni, lai bērniem būtu vieta sportiskajām aktivitātēm. Vienlaikus L.Vaļicka ir domājusi par atsevišķas patversmes izveidi pieaugušajiem cilvēkiem, kuriem īslaicīgi nepieciešams atbalsts, lai sakārtotu savu dzīvi un veidotu to saskaņā ar kristīgajiem principiem. Vaļicku ģimene jau ir sniegusi roku vairākiem cilvēkiem, kuriem bija vajadzīga palīdzība. Viens no viņu atbalstītajiem šurp ieradies no Madonas puses, uzzinādams, ka Gulbenē ir labi cilvēki, kas gatavi palīdzēt. “Mēs draudzē lūdzamies par šiem cilvēkiem. Palīdzam viņiem atrast savu vietu dzīvē un pēc tam laižam atpakaļ pasaulē,” stāsta viņa.
L.Vaļicka uzsver, ka Vasarsvētku draudzes Latvijā bija jau pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās. Šīs protestantu kustības pārstāvji pieder kristietībai. Viņa neizvirza mērķi palielināt draudzes locekļu skaitu. “Gulbene nav industriāla pilsēta. Iedzīvotāju skaits te samazinās. Cilvēki aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Starp tādiem ir arī mūsu draudzes locekļi.”
Pašvaldības darbinieki vērtē atturīgi
Tā kā “Dzirkstelei” nebija informācijas par šīs draudzes aktivitātēm, meklējām padomu pie pašvaldības darbiniekiem. Gulbenes novada domes Sociālās un veselības nodaļas vadītājs Jānis Antaņevičs saka, ka nav dzirdējis par šādu draudzi, taču, no “Dzirksteles” uzzinot par tās aktivitātēm, sacīja, ka tās atbalsta. Gulbenes novada sociālā dienesta vadītāja Marija Kalvāne, izvaicāta par sadarbību ar draudzi, uzreiz atbildēt nevarēja. Viņa jautājumu pāradresēja saviem kolēģiem. Sociālā darbiniece Evija Maļiņina stāsta, ka uz sadarbību dienestu rosinājusi draudzes “Atvērtās debesis” vadītāja. Pēc viņas uzaicinājuma E.Maļiņina ir viesojusies draudzes namā, runājusi ar vadītāju, taču nav bijusi šīs draudzes aktivitāšu lieciniece. Pēc Vasarsvētku draudzes rosinājuma novada sociālā dienesta darbinieki tagad varot trūcīgajiem cilvēkiem piedāvāt izmantot iespēju draudzē saņemt lietotas drēbes, kā arī bērniem – brīvpusdienas. “Tā ir vecāku brīva izvēle – vai viņi ļauj vai neļauj saviem bērniem pusdienot draudzē,” saka E.Maļiņina.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns detaļās nav informēts par draudzes “Atvērtās debesis” aktivitātēm, pabarojot Gulbenes izsalkušos bērnus. “Vai tad mums ir tādi bērni? Neesmu dzirdējis. Mums ir sociālais dienests, ir bāriņtiesa! Ko viņi dara? Šīm iestādēm ir jāstrādā ar vecākiem, lai bērni nebūtu izsalkuši! Bērni ģimenē nedrīkst būt izsalkuši,” saka O.Lucāns. Tajā pašā laikā viņš, no “Dzirksteles” uzzinot par draudzes labdarību, novērtēja to augstu.
