Pirms diviem gadiem veiktie labojumi Ministru kabineta noteikumos numur 266 nosaka, ka Latvijā suņiem uzpurņi nepieciešami tikai divos gadījumos – sabiedriskajā transportā un ja suns atzīts par bīstamu ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu.
Ministru kabineta noteikumi šajā punktā neparedz nekādu improvizācijas iespēju pašvaldībās. Ir izslēgta iespēja arī Gulbenes novadā pašvaldības saistošajos noteikumos iekļaut obligātu prasību visiem lielajiem suņiem likt uzpurņus. Ja kādā pašvaldībā vēl šāda norma ir paredzēta, tad to nāksies atcelt, tiklīdz suņu saimnieki sāks tiesāties. Zinu to no pieredzes, jo pats kā eksperts esmu piedalījies tiesas procesos. Ir jāsaprot, kas ir svarīgāks – Ministru kabineta vai pašvaldības noteikumi. Zinu, ka vēl šodien Latvijā ir pilsētas, kur nepamatoti prasa suņiem likt uzpurņus. Taču lielā daļā pašvaldību respektē Ministru kabineta noteikumus.
Taču, tiklīdz suns tiek vests ārā bez uzpurņa, tiklīdz viņš ir palaists vaļā no pavadas, dzīvnieka saimnieks pilnībā uzņemas atbildību. Ja suns ir nodarījis kaitējumu, ja ir sabaidījis – saimnieks par to ir atbildīgs. Turpretim administratīvi nav pamata sodīt saimnieku, kura suns ir bez uzpurņa, bez pavadas un nenodara apkārtējiem nekādu kaitējumu. Nevar saimnieku sodīt par to, ka viņa suns neko sliktu nav izdarījis.
Saimniekiem nopietnāk būtu jādomā par savu suņu audzināšanu. Pagaidām Latvijā šajā ziņā nav noteiktas stingras prasības, ir tikai paredzēti sodi, ja iestājas sekas dzīvnieka nepietiekamas audzinātības dēļ. Turpretim Krievijā ar
1.jūliju stāsies spēkā valstī noteikta obligāta prasība suņu saimniekiem sākt sava dzīvnieka apmācību no 18 mēnešu vecuma. Ignorējot šo obligāto prasību, suņa saimnieku var sodīt ar naudas sodu līdz 5000 rubļiem (apmēram 85 lati). Ja arī pēc tam vēl saimnieks nenāk pie prāta, viņam draud administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Būtu labi, ja Latvija rīkotos līdzīgi. Sodiem ir jāstimulē saimniekos vēlme audzināt un pārzināt savus suņus.
