Novada pašvaldības juristiem polemika ar ministriju par dzīvžogiem

Gulbenes novada deputātiem nāksies precizēt 29.februārī pašu apstiprinātos saistošos noteikumus “Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Gulbenes novadā”, jo daudz pretenziju par saturu ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Šāda informācija izskanēja novada domes 17.aprīļa attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē.

Šo noteikumu projektu pašvaldība pārskatījusi jau vairākas reizes un līdz šim ilgstoši nav spējusi vienoties ar VARAM par atsevišķiem punktiem noteikumos. “Vai nu viens otru nesaprotam, vai negribam saprast,” komentēja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, uzsvērdams, ka VARAM dod maz iespēju pašvaldībai savos noteikumos ierakstīt risinājumus tām problēmām, kuras saskata savā administratīvajā teritorijā.

No jauna saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Gulbenes novadā ir jāizstrādā tāpēc, lai tie atbilstu jaunajam Pašvaldību likumam (spēkā kopš 2023.gada 1.janvāra).

Nevarēs uzdot sakopt dzīvžogus?

Pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša skaidroja, ka ministrijas pretenzijas esot niansēs – par terminu definēšanu; par administratīvā atbildības piemērošanu šo noteikumu sakarā. Piemēram, pašvaldības juristiem diskusijas ar VARAM bijušas par nekustamā īpašuma pieguļošās teritorijas termina definējumu.

Līdz šim Gulbenes novadā šis termins bija skaidrots kā “publiskā lietošanā esošas ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi līdz brauktuves malai, kas robežojas ar nekustamo īpašumu”. VARAM norādījusi – pieguļošas teritorijas jēdzienā vairs netiek iekļauti dzīvžogi, tātad arī norāde uz to kopšanas nepieciešamību, kas pieprasāma no nekustamā īpašuma saimnieka. Tas novada pašvaldībai ar īpaši apzaļumoto Gulbenes pilsētu ir ļoti aktuāli, kā akcentēja E.Garkuša, taču VARAM nostāja esot nepiekāpīga. Strīdēties ar ministriju neesot jēgas.

“Pašvaldībai būs jākopj visi dzīvžogi. Bez variantiem,” izskaidroja E.Garkuša. “Kaut kāds absurds! Raujam ārā un tad nekopj neviens,” iebilda deputāts Normunds Mazūrs, tomēr palaboja sevi, ka to nebūs iespējams izdarīt “privātīpašnieka daļā”, jo tad jāatbild būs pašvaldībai. E.Garkuša skaidroja – dzīvžogs vai koks pieder tam, no kuram piederošās zemes veļas stumbrs.

Būvvaldei grūti bez sava jurista

Novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis saistībā ar saukšanu pie administratīvās atbildības par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu rosināja aktualizēja savas iestādes problēmu – jurista neesamību. Turklāt neesot paredzēts, ka tuvākajā laikā būvvaldē vispār tiks aizpildīta jurista štata vieta. Tāpēc viņš aicināja rediģēt noteikumus šajā sakarā, paredzot kompetenci gan pašvaldības administratīvajai komisijai, gan novada būvvaldei (līdzīgi kā Būvniecības likuma 32.punkta 2.punktā).

Šajā sakarā iebildumi bija E. Garkušam, kurš pauda, ka dalītu atbildību VARAM noteikti neatbalstīs. Tāpat iebildumi bija pašvaldības administratīvās komisijas vadītajai Laimai Priedeslaipai, kura teica – komisija tikai izskata jau sagatavotus dokumentus un pieņem lēmumu. Deputāts Gunārs Ciglis atbalstīja J.Ziemeli, sakot, ka resursu taupīšanas laikā būvvaldei patiešām nebūs jurista un pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļai ir jānāk palīgā. N.Mazūrs sacīja, ka nesaredz problēmas, jo būvvalde sagatavo dokumentus, kurus izskata administratīvā komisija. E.Garkuša bilda – tādā gadījumā jāpapildina administratīvās komisijas sastāvs.

J.Ziemeļa atbilde bija, ka būvvalde ir gatava šādi sadarboties. Tomēr 17.aprīļa attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti J.Ziemeļa priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka visa atbildība par saukšanu pie administratīvās atbildības šo noteikumu sakarā tomēr ir jāuzņemas tieši būvvaldei. Tomēr gala lēmums tiks pieņemts kādā no novada domes sēdēm.