Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs: Vēl kaut ko ietaupīt pašvaldībai būs ļoti grūti. Iestādēm, kas ir pagasta pārvaldes pārraudzībā, piemēram, skolai un pirmsskolas izglītības iestādei, jau šobrīd ir tikai izdzīvošanas budžets. Bibliotēkas un feldšerpunkts arī nevar atļauties vēl kaut ko samazināt. Bibliotēkām vairs nav iespējams iegādāties grāmatas, tikai pasūtīt atsevišķus laikrakstus. Šobrīd nezinu, ko vēl varētu samazināt, bet, ja no valdības puses būs tāds rīkojums, ka vēl no kaut kā jāatsakās, tad nekas cits neatliks, kā to darīt, bet šo budžeta samazinājumu pašvaldības pakļautības iestādēm vairs nevarēs nosaukt par izdzīvošanas budžetu. Domājot, kā vēl varētu ietaupīt, varētu nākties ķerties pie sporta jomas, piemēram, Stāķu sporta namā uzsākot apkuri vēlāk, nekā tas notiek šobrīd, kā arī apkures sezonu pārtraukt agrāk. Var nepadot karsto ūdeni, lai nevarētu izmantot dušas. Tās vēl ir iespējas, kur kaut ko var ietaupīt. Pagastā ir trīs ciemi – Stradi, Stāķi un Šķieneri, kuros šobrīd ir ielu apgaismojums. Var nonākt pie tā, ka šis ielu apgaismojums jāierobežo līdz minimumam vai jāpārtrauc vispār, atstājot tikai atsevišķas apgaismes spuldzes pie lielākajiem objektiem, vai arī šīs teritorijas apgaismojot tikai vakara stundās. Lai gan šī galējā rīcība ir uzskatāma par lielu soli atpakaļ. Savulaik mēs visi priecājāmies par to, ka ciemati pēdējos trīs četros gados ir apgaismoti. Pēdējos gados cītīgi appļāvām ceļmalas, uzturot valsts ceļiem piederošas ceļmalas, kas iet caur Stradu pagasta administratīvās teritorijas ciematiem. Ja nāksies vēl vairāk taupīt, mums nebūs līdzekļu šo ceļmalu uzturēšanai.
Aivars Krūmiņš, apsargs: Es jau sāku ietaupīt. Dzīvesbiedre jūnijā atvaļinājuma laikā brauc uz ārzemēm, tas nozīmē, ka man viņai nebūs jāpērk pārtika. Viņa tur divus mēnešus pastrādās, saņemot dienā minimālo algu, kas ir tikai par dažiem latiem mazāka nekā pie mums minimālā mēnešalga. Sieva izpētīs turienes situāciju, un nav izslēgts, ka brauksim visi projām, pēc tam aicinot arī pārējos tuviniekus, jo šajā valstī vairs nav ko darīt. Es šobrīd redzu divas iespējas: vai nu ar steigu aizbraukt no Latvijas uz ārzemēm, kamēr tur mums vēl ir vieta, vai arī rīkot nežēlīgas protesta akcijas. ES mūs tikai arvien vairāk apspiež, izvirzot tikai sev izdevīgus noteikumus. Vai Latvijā šobrīd attīstās ražošana? Tās ir muļķības, kas tiek stāstītas, ka ekonomiskā situācija pamazām uzlabojas. Joprojām turpinās visa likvidēšana. Tagad sēžam ar Eiropu uz sava kakla. Es neredzu nākotni. Ko līdz valdības vīru runas, ka vēl ir iespējams kaut ko ietaupīt? Kā? Valstī ražošanas nav. Neviens par to nedomā. Nu jau ir aizgājis pēdējais vilciens. Mums šodien pat savu sērkociņu vairs nav, lai gan dižojamies ar lielajām mežu platībām. Nekā mums nav. Saeimā visi ir tikai lieli bļāvēji, kuri pat nedomā par savu ienākumu samazināšanu. Par cik miljoniem latu ir samazināti ierēdņu izdevumi? Tie šogad ir tikai palielināti. Kāda šodien visam jēga? Pats esmu piedalījies divos mītiņos, tiesa, varēju būt daudz aktīvāks. Kāda jēga bija manai stāvēšanai ar plakātu rokās, aicinot tiesāt Godmani? Suņi nemitīgi rej, bet karavāna tāpat iet tālāk. Savā būtībā esmu slinks cilvēks. Ja es būtu iemācījies angļu valodu, jau sen būtu aizbraucis uz ārzemēm.
DagmAra Gmireka, pensionāre: Pie mūsu panīkušās ražošanas valstī ir jāsamazina ierēdņu skaits. 13 ministrijas Latvijā ir pārāk daudz! Ir jāattīsta ražošana. Kamēr tās nebūs, nebūs arī ienākumu. Valstij ir jādzīvo no tiem ienākumiem, ko tā saņem nodokļos, nevis jālien mūžīgos parādos. Arī es dzīvoju tikai no savas pensijas, jo nedrīkstu atļauties aizņemties naudu. Kāpēc viss jāiznīcina? Mani ļoti uztrauca, ka tika likvidēti cukura ražošanas uzņēmumi. Valdības vīri norāda, ka cilvēkiem jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. Kāpēc tad bijušie ministri Mareks Segliņš un Mārtņš Roze, cilvēki ar augstākajām izglītībām un plašu sakaru tīklu, to nedara? Kāpēc viņiem piegādā darbu, iekārtojot atkal jaunā darbā? Tad ko mēs gribam no vienkārša iedzīvotāja, kuram nav ne līdzekļu, ne vajadzīgās izglītības, ne plašu sakaru? Tāpēc valsts ir, lai gādātu par uzņēmumu paturēšanu tās pārvaldē. Ja to nevar, kāpēc vajadzīgs tik liels valsts aparāts? Es par daudzajiem darba gadiem saņemu 140 latu pensiju, neko vēl vairāk ietaupīt nevaru. Kas zina, cik ilgi vēl spēšu savu dārzu apstrādāt. Uz kāda pamata paaugstina elektrības cenas, ja “Latvenergo” savu darbību pērn beidza ar 400 miljonu latu peļņu? Ja gads būtu noslēgts ar zaudējumiem, tad es cenu palielinājumu saprastu. Pašreizējo pensionāru darba rezultātā mums valstī šobrīd ir saradies tik daudz miljonāru, jo pensionāri sociālisma laikā cēla rūpnīcas, veidoja uzņēmumus, mācību iestādes, dzīvojamos namus. Ja Gulbenē padomju gados nebūtu uzceltas mājas, kur cilvēki šodien dzīvotu? 20 gadu laikā Gulbenē neviena māja nav uzcelta.
