Pašvaldības uzskata, ka, vēl kaut ko ietaupot, nāksies spert lielu soli atpakaļ
Tas nebūs izdzīvošanas budžets
Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs
Vēl kaut ko ietaupīt pašvaldībai būs ļoti grūti. Iestādēm, kas ir pagasta pārvaldes pārraudzībā, piemēram, skolai un pirmsskolas izglītības iestādei, jau šobrīd ir tikai izdzīvošanas budžets. Bibliotēkas un feldšerpunkts arī nevar atļauties vēl kaut ko samazināt. Bibliotēkām vairs nav iespējams iegādāties grāmatas, tikai pasūtīt atsevišķus laikrakstus.
Šobrīd nezinu, ko vēl varētu samazināt, bet, ja no valdības puses būs tāds rīkojums, ka vēl no kaut kā jāatsakās, tad nekas cits neatliks, kā to darīt, bet šo budžeta samazinājumu pašvaldības pakļautības iestādēm vairs nevarēs nosaukt par izdzīvošanas budžetu.
Domājot, kā vēl varētu ietaupīt, varētu nākties ķerties pie sporta jomas, piemēram, Stāķu sporta namā uzsākot apkuri vēlāk, nekā tas notiek šobrīd, kā arī apkures sezonu pārtraukt agrāk. Var nepadot karsto ūdeni, lai nevarētu izmantot dušas. Tās vēl ir iespējas, kur kaut ko var ietaupīt. Pagastā ir trīs ciemi – Stradi, Stāķi un Šķieneri, kuros šobrīd ir ielu apgaismojums. Var nonākt pie tā, ka šis ielu apgaismojums jāierobežo līdz minimumam vai jāpārtrauc vispār, atstājot tikai atsevišķas apgaismes spuldzes pie lielākajiem objektiem, vai arī šīs teritorijas apgaismojot tikai vakara stundās. Lai gan šī galējā rīcība ir uzskatāma par lielu soli atpakaļ. Savulaik mēs visi priecājāmies par to, ka ciemati pēdējos trīs četros gados ir apgaismoti.
Pēdējos gados cītīgi appļāvām ceļmalas, uzturot valsts ceļiem piederošas ceļmalas, kas iet caur Stradu pagasta administratīvās teritorijas ciematiem. Ja nāksies vēl vairāk taupīt, mums nebūs līdzekļu šo ceļmalu uzturēšanai.
Es neredzu nākotni
Aivars Krūmiņš, apsargs
Es jau sāku ietaupīt. Dzīvesbiedre jūnijā atvaļinājumā brauks uz ārzemēm, tas nozīmē, ka man viņai nebūs jāpērk pārtikas produkti. Viņa tur divus mēnešus pastrādās, saņemot dienā minimālo algu, kas ir tikai par dažiem latiem mazāka nekā pie mums minimālā mēneša alga. Sieva izpētīs turienes situāciju un nav izslēgts, ka brauksim visi projām, pēc tam aicinot arī pārējos savus tuviniekus, jo šajā valstī vairs nav ko darīt.
Es šobrīd redzu divas iespējas: vai nu ar steigu aizbraukt no Latvijas uz ārzemēm, kamēr tur mums vēl ir vieta, vai arī rīkot nežēlīgas protesta akcijas. Eiropas Savienība mūs tikai arvien vairāk apspiež, izvirzot dažādus tikai sev izdevīgus noteikumus. Pasakiet, vai Latvijā šobrīd attīstās ražošana? Tās ir muļķības, kas tiek stāstītas, ka ekonomiskā situācija pamazām uzlabojas.
Latvijā šobrīd joprojām turpinās visa likvidēšana. Tagad sēžam ar Eiropu uz sava kakla. Es neredzu nākotni. Ko līdz valdības vīru runas, ka vēl ir iespējams kaut ko ietaupīt? Kā? Mums valstī ražošanas nav. Neviens par to nedomā, tāpēc vairs nekā arī nebūs. Uzskatu, ka nu jau ir aizgājis pēdējais vilciens. Mums šodien pat savu sērkociņu vairs nav, lai gan dižojamies ar lielajām mežu platībām. Nekā mums nav. Saeimā visi ir tikai lieli bļāvēji, kuri pat nedomā par savu ienākumu samazināšanu.
Pasakiet, par cik miljoniem latu ir samazināti ierēdņu izdevumi! Tie šogad ir tikai palielināti. Kāda šodien visam jēga? Pats esmu piedalījies divos mītiņos, tiesa, varēju būt daudz aktīvāks. Kāda jēga bija manai stāvēšanai ar plakātu rokās, aicinot tiesāt Godmani? Suņi nemitīgi rej, bet karavāna tāpat iet tālāk. Savā būtībā esmu slinks cilvēks. Ja es būtu iemācījies angļu valodu, jau sen būtu aizbraucis uz ārzemēm.
Jāsamazina ministriju skaits
Dagmāra Gmireka, pensionāre
Pie mūsu panīkušās ražošanas valstī ir jāsamazina ministriju un ierēdņu skaits. 13 ministrijas Latvijā ir pārāk daudz. Valstī ir jāattīsta ražošana. Kamēr tās nebūs, nebūs arī ienākumu, lai arī cik ļoti mēs kaut ko samazinātu. Valstij ir jādzīvo no tiem ienākumiem, ko tā saņem nodokļos, nevis jālien mūžīgos parādos, taisot aizņēmumus.
Arī es kā pensionāre dzīvoju tikai no savas pensijas, jo nedrīkstu atļauties aizņemties naudu. Ja valstī jau tā nav ražošanas, kāpēc viss jāiznīcina? Mani ļoti uztrauca tas, ka tika likvidēti cukura ražošanas uzņēmumi. Vai vispār kāds apjēdza, cik cilvēkiem nācās pazaudēt darbu?
Nemitīgi valdības vīri norāda, ka pašiem cilvēkiem jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. Kāpēc tad divi bijušie ministri Mareks Segliņš un Mārtņš Roze – cilvēki ar augstākajām izglītībām un plašu sakaru tīklu to nedara? Kāpēc viņiem piegādā darbu, iekārtojot atkal jaunā darbā? Tad, ko mēs gribam prasīt no vienkārša Latvijas iedzīvotāja, kuram nav ne līdzekļu, ne vajadzīgās izglītības, ne plašo sakaru, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību? Tāpēc valsts mums ir, lai gādātu par uzņēmumu paturēšanu tās pārvaldē. Ja to nevar, kāpēc mums vajadzīgs tik liels valsts aparāts?
Arī es, būdama pensionāre, kas par daudzajiem darba gadiem saņem 140 latu pensiju, neko vēl vairāk ietaupīt nevaru. Kas zina, cik ilgi vēl spēšu savu dārzu apstrādāt? Uz kāda pamata mums paaugstina elektrības cenas, ja “Latvenergo” savu darbību pērn beidza ar 400 miljonu latu peļņu? Ja gads būtu noslēgts ar zaudējumiem, tad es cenu palielinājumu saprastu.
Pašreizējo pensionāru darba rezultātā mums valstī šobrīd ir saradies tik daudz miljonāru, jo pensionāri sociālisma laikā cēla rūpnīcas, veidoja uzņēmumus, mācību iestādes, dzīvojamos namus. Ja Gulbenē padomju gados nebūtu uzceltas mājas, kur cilvēki šodien dzīvotu? 20 gadu laikā Gulbenē neviena māja nav uzcelta.
