Ziemeļaustrumu virsmežniecībā pagājušajā gadā kopumā ir konstatēti 70 pārkāpumi, 7 no tiem bijuši valsts mežos, 63 – pārējos mežos.
Virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Inita Vērse informē, ka jau vairākus gadus biežāk sastopamie pārkāpumi ir meža atjaunošanas prasību pārkāpšana un patvaļīga koku ciršana, daudz mazāk tiek pārkāptas dabas aizsardzības prasības mežā, ugunsdrošības prasības, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas noteikumi.
Vai vairāk ievēro likumus?
I.Vērse norāda, ka pārkāpumu skaitam jau vairākus gadus kopumā ir tendence samazināties. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pārkāpumu skaits ir samazinājies tieši uz pusi. Taču nevar viennozīmīgi teikt, ka cilvēki vairāk ievēro likumus. 2009.gada decembrī tika mainīti Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz meža atjaunošanas termiņiem – cilvēkiem tika dots ilgāks laiks meža atjaunošanai, tādēļ samazinājies arī šo prasību neizpildes gadījumu skaits. Arī patvaļīgās koku ciršanas gadījumu skaits ir samazinājies. To varētu skaidrot gan ar pagājušā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem, gan arī ar to, ka ir samazinājusies iespēja realizēt nelikumīgi nocirsto koksni.
Jāpiebilst, ka 90 procenti no visiem pērn konstatētajiem pārkāpumiem tomēr ir konstatēti privātajos mežos un tikai 10 procenti – valsts mežos. Turklāt valsts mežos šos 10 procentus veido patvaļīgie koku ciršanas gadījumi. Valsts mežos nav konstatēts neviens mežu atjaunošanas pārkāpums, kas apliecina, ka valsts ievēro tiesību normas un atjauno mežu likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt privātajos mežos lielākā daļa protokolu ir saistīti ar meža atjaunošanas prasību neievērošanu.
Nelikumīgās koku ciršanas radītie zaudējumi ir 89 000 latu. “Nelikumīgās koku ciršanas gadījumu skaitliski nav daudz, bet zaudējumi ir tik lieli, jo vienā gadījumā Balvu novadā tika izcirsts mežs ļoti lielā platībā, tas radīja zaudējumus gandrīz 55 000 latu. Kopumā tendence ir cirst mazas platības – līdz 0,1 hektāram. Arī šāgada sākumā jau ir sastādīts diezgan daudz protokolu un apjomi ir nelieli – 10 līdz 20 kubikmetri,” stāsta I.Vērse.
Konstatēti divi nelikumīgu medību gadījumi
Otra liela grupa pārkāpumu ir medību noteikumu pārkāpumi. Pagājušajā gadā ir konstatēti 13 šādi gadījumi, no tiem 11 gadījumi ir medību noteikumu pārkāpumi, kur vainīgās personas ir sauktas pie administratīvās atbildības, un 2 gadījumi – nelikumīgas medības, par ko iestājas kriminālatbildība. Nelikumīgi pērn ir nomedīta meža cūka un alnis. Meža cūkas nomedīšanā vainīgais tika atklāts un arī notiesāts.
Virsmežniecības darbinieki apzinās, ka arī mežsargu samazinājums ietekmē pārkāpumu skaitu, jo mežsargam fiziski nav reāli pārbaudīt visas teritorijas, tādēļ virsmežniecībā priecātos, ja arī cilvēki ziņotu par pārkāpumiem un tos būtu iespējams atklāt. Arī Valsts kontrole, kas pērn veikusi pārbaudi Valsts meža dienestā, izteikusi bažas, ka ar pašreizējo dienesta kapacitāti iespējas pārkāpt un palikt nesodītiem ievērojami palielinās.
Meža atjaunošanas noteikumu pārkāpšana konstatēta 81,1 hektārā.
Patvaļīgi izcirstā platība ir 25,2 hektāri, apjoms – 1648 kubikmetri.
Kopumā konstatēts 21 patvaļīgas koku ciršanas gadījums, 18 gadījumos ir notikusi nelikumīga koku ciršana svešā īpašumā. Šie gadījumi ir nodoti izskatīšanai policijā un ir uzsākti kriminālprocesi.
