Pirms valdība lemj pārdot naftu, kas atrodas cauruļvada posmā Polocka-Ventspils, ir jātiek skaidrībā, kam īsti šis resurss pieder, to uzsvēra ekonomisti, vērtējot Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS) ierosinājumu valdībai par cauruļvadā esošās naftas pārdošanu izsolē.
Par šīs naftas īpašumtiesībām dažādas puses strīdas gadiem.
Nesen jautājums analizēts Valsts kancelejas (VK) vadītajā darba grupā, kuras secinātais netiek atklāts, taču noprotams, ka valdība gaida, kā spriedīs Daugavpils tiesa, kur strīds par naftas īpašumtiesībām
tiek risināts civiltiesiskajā kārtībā. Kopš 2003. gada nafta no Baltkrievijas uz Latviju pa cauruļvadu
Polocka-Ventspils vairs neplūst, taču vadā ir tehnoloģiskā nafta jeb bufernafta ekspluatācijas
nepārtrauktības nodrošināšanai.
Ventspils naftas (VN) meitasuzņēmums LatRosTrans (LTR), kā īpašumā ir naftas cauruļvadi Latvijas teritorijā un kuras ieskatā kompānijai pieder arī vadā esošā bufernafta, pērnā gada beigās sāka naftu izsūknēt. Sekoja Baltkrievijas Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma Družba prasība Daugavpils tiesā, lūdzot atzīt tās īpašumtiesības uz bufernaftu un aizliegt LRT to izsūknēt. Šis lūgums apmierināts, ko LRT apstrīdēja Latgales apgabaltiesā. Daugavpils tiesa lietu pēc būtības – par naftas īpašumtiesībām – plāno skatīt 16.maijā.
