Lai arī daudz tiek runāts par to, ka nepieciešams samazināt darba spēka nodokļus, pēdējo gadu laikā nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā ir palielinājies. SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā secināts, ka Latvijā ir vislielākā atšķirība starp vidējo bruto un neto darba samaksu – apmēram 29%. Igaunijā un Lietuvā šī atšķirība ir tuvu 20% līmenim.
SEB Baltijas ekonomistu aprēķini liecina, ka augstāka ienākuma nodokļa un zemāka neapliekamā minimuma ietekmē strādājošie Latvijā saņem mazākas algas nekā tie, kuriem ir analoģiskas bruto darba algas (algas uz papīra) pārējās Baltijas valstīs. Lai arī Lietuvā ir viszemākā vidējā bruto darba samaksa Baltijas valstīs, vidējā neto mēnešalga Lietuvā ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. 2010. gada pēdējā ceturksnī beigās vidējā neto mēnešalga Igaunijā bija 654 eiro, Lietuvā – 478 eiro, bet Latvijā tikai 460 eiro.
Latvijā šobrīd ir vislielākā atšķirība starp bruto algu un atalgojumu, ko reāli saņem darbinieks pēc visu nodokļu nomaksas (neto algu), kas vidēji ir 29%. Igaunijā un Lietuvā šī starpība ir attiecīgi 20% un 22%.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes ir zemākas nekā Latvijā, savukārt neapliekamais minimums lielāks. Viskrasāk šīs atšķirības Baltijas valstīs izjūt nelielo algu saņēmēji. Piemēram, ja darba ņēmēja bruto alga ir 300 eiro, tad Latvijā viņa atalgojums pēc nodokļu nomaksas būs par aptuveni 10% mazāks nekā kaimiņvalstīs. Savukārt ar algu, kas pārsniedz 1000 eiro, šī atšķirība būtu aptuveni 5%.”
Pēc statistikas datiem darba samaksa Igaunijā ir ievērojami augstāka nekā Latvijā un Lietuvā. 2010. gada pēdējā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga Igaunijā bija 814 eiro, Latvijā – 647 eiro, bet Lietuvā 614 eiro.
