Domas un sirdi piepilda tikai dažas vēlēšanās. Galvenokārt – ne jau par naudu, ne jau par to, kā atkal aizņemties, lai svētkus nosvinētu, lai līdz algai vai avansam „aizvilktu”. Vēlēšanās citas, domas citas… Kad beidzot dzīvē kaut kas mainīsies. Tā pa īstam. Tā, lai palēkties gribas. Tā, lai beidzot visiem uzsmaidīt gribas.
Padomājot saprotam, ka olu ripināšana, sišana, lai gan jautra padarīšana, tomēr neko nemainīs. Atgāztu galvu skatoties šūpolēs, saprotam – tā šī dzīve paiet… Augšā, lejā, augšā, lejā… Skatāmies, mierinām sevi – sak, augšā tomēr biežāk…
Tomēr labi, ka Lieldienas saistāmas ne tikai ar šūpolēm, ne tikai ar krāsotām, kaut arī ļoti meistarīgi, olām, bet arī un galvenokārt – ar augšāmcelšanos. Ar Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos.
Visa Kristīgā pasaule šajā laikā svin, piemin Jēzus nāvi, krustā sišanu. Tomēr galvenā vēsts, kura skan Lieldienu laikā, ir uzvara pār nāvi. Dzīvības, mīlestības uzvara pār nāvi, lāstiem slimībām, pats galvenais – grēku.
Kas nomāc mūs visus? Nastu smagums. Ikdienas rutīna, netaisnība, bailes, nedrošība, tik daudz visa kā…
Vislielākais smagums, vislielākais grūtums ir grūtums mūsu dvēselēs. Nepiedošanas grūtums, aizvainojuma grūtums, grēka apziņas grūtums. Baisais tukšums, kad saprotam savu nošķirtību no Dieva. Nepalīdz bravūrīgais „Es tām muļķībām neticu!”. Nepalīdz šņabis. Nepalīdz nekas un neviens.
Palīdz tikai Dieva vārds. Palīdz tikai lūgšana. Tikai Jēzus var palīdzēt katram mums. Viņš ir nomiris, Viņš ir trešajā dienā augšāmcēlies, lai visi, kas Viņam tic, dzīvotu un nemirtu!
Tas nekas, ka nezini, uz kuru baznīcu svētkos aiziet, tas nekas, ka nezini, kā lūgt. Vienkārši šajās svētku dienās atrodi mirkli, kad vari pateikt: „Jēzu, ienāc manā dzīvē un valdi! Lai es varu piedzīvot augšāmcelšanos kopā ar Tevi!”
Lai šīs Lieldienas ir patiesas augšāmcelšanās laiks mūsu ticībai, lai dzīvība caur Jēzu ienāk mūsu sirdīs un namos! Lai prieka kļūst vairāk! Priecīgas un svētīgas Lieldienas!
