Ne tikai Latvijā, kur televīzija savā ziņu sižetā nepierādāmi skandina, ka “tūkstošiem latviešu mācās vācu valodu”, mediji “pašuzkurinās” ar stāstiem par gaidāmajiem viesstrādnieku plūdiem uz Vāciju pēc 1. maija.
Šo datumu gaida arī Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija. Pašas Vācijas plašsaziņas līdzekļi saviem sižetiem meklē “dzīvos piemērus” – potenciālos strādniekus no Austrumeiropas, kas jau mīņājas uz Vācijas robežas…
“Scenāriju, ka pēc 1. maija Vācijā piepeši ieradīsies viesstrādnieku masas, patīk apspēlēt bulvārpresei, taču šādiem paredzējumiem nav reāla pamata,” toties neraizējas Vācijas arodbiedrību pārstāve Aleksandra Kramere. Ir vācu uzņēmumi, kas jau šobrīd meklē viesstrādniekus no jaunajām ES dalībvalstīm, lai, izmantojot atvērtā darba tirgus priekšrocības, samazinātu izmaksas uz atalgojuma rēķina.
Tomēr nav pamata domāt, ka pēc darba tirgus ierobežojumu atcelšanas “uzbrukumā” Vācijai ieradīsies
darbinieku pūļi. Visticamāk, izmēģināt laimi šajā valstī pēc 1. maija visaktīvāk dosies tieši tie, kurus
gaida vismazāk, – mazkvalificēti darbinieki bez valodas zināšanām.
