Kritiskā domāšana: Vārda brīvībai ir robežas

Anda Rožukalne: vārda brīvība ir universāla, tā paredz arī vārda brīvības izmantošanas apspriešanu

Joprojām Gulbenē nerimst sašutums par gulbenieša Vladimira Čerkašina izpaušanos interneta vidē, paužot atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un paziņojot, ka pretestības nebūs, ja Krievijas militārie spēki ienāktu Latvijā, kā arī norādot, kur jānomet raķete Gulbenē.

V.Čerkašins laikrakstam jau paudis, ka nopludināta “YouTube” ir viņa it kā privāta saruna, kas starp viņu un otru cilvēku notikusi čata vietnē “Chatroulette.com”. Sarunas publiskošana“YouTube” notikusibez saskaņošanas ar Vladimiru. Nu jau kādu laiku šis ieraksts tur ir bloķēts ar norādi, ka saņemtas sūdzības par konfidencialitātes nosacījumu pārkāpšanu. V.Čerkašins informē “Dzirksteli”, ka videoieraksta bloķēšanu “YouTube” ir panācis pats. Iepriekš rakstījām, ka pārrunas ar viņu veikuši Valsts drošības dienesta darbinieki.

Ir arī tādi cilvēki, kuri “Dzirkstelei” pārmeta centienus ierobežot cilvēka – V.Čerkašina – vārda brīvību.

Ja patīk Putina režīms, nav jāgaida tas Latvijā

Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis par V.Čerkašina izteikumiem, kuri bija publiskoti internetā, saka tā: “Tā jau nav vārda brīvība. Jāsaprot. Ja cilvēks gaida vai priecājas, ka nāks Putina režīms Latvijā, ja cilvēkam šis režīms patīk, lai brauc uz turieni. Kāpēc jāgaida, kad tas režīms nāks šeit?! Es vienmēr esmu teicis: ja kādam liekas, ka Krievijā ir labāka dzīve, viņam uz turieni ir jābrauc. Ja kādam liekas, ka bija labi dzīvot deficīta laikos, ka bija pieņemamas politiskās izsūtīšanas… Vai pēc tā ir nostalģiski jāilgojas? Vai to mums vajag atpakaļ?”

Novada deputāts Aivars Circens, kuram ir jurista izglītība, uzskata, ka ne jau velti cietumnieku žargonā ir teiciens, ka “par “bazarēšanu” (par mutes palaišanu – red.) ir jāatbild”. V.Čerkašinam bija jāapzinās, ar ko viņš runā un ko viņš saka. Ja nav pirms tam ar savu parakstu apliecinājis, ka nepiekrīt viņa teiktā izpaušanai, tad nevar vainot notikušajā ne sarunbiedru, ne kādu no interneta vietnēm. A.Circens uzskata, ka tā pilnībā ir V.Čerkašina vaina, ja viņš gribēja “paspīdēt”. Skaidroties var, vēršoties tiesā. Protams, apgrūtinoši ir tas, ka sarunbiedrs atrodas Donbasā. Tajā pašā laikā A.Circens akcentē, ka gulbenietis noteikti nevarēs uzrādīt tiesai rakstisku pierādījumu, ka ir liedzis videočata sarunu publiskot. Vienīgais risinājums, ko jau ir izdevies panākt, ir videofaila bloķēšana vietnē “YouTube”.

Jāatceras – vārda brīvībai joprojām ir robežas

Sabiedrisko mediju ombude, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Rožukalne vērš uzmanību, ka V.Čerkašins, iespējams, negaidīja, ka divu cilvēku saruna, kura notikusi videočatā, pēc tam publiski tiks tiražēta citā interneta vietnē. Viņš ticis “izmantots propagandas materiālā” un “ir kļuvis par upuri”. Pēc A.Rožukalnes domām, V.Čerkašinam, protams, ir jāpārvērtē, ko un kur viņš stāsta, un ko viņa stāstītais īstenībā nozīmē no pieejamības viedokļa. Šajā konkrētajā gadījumā divu cilvēku sarunas saturs ir kļuvis pieejams visiem, kaut V.Čerkašins uzskatīja – tikai divi cilvēki savā starpā brīvi apmainās ar domām. A.Rožukalne uzsver, ka šodien daudzi cilvēki jūtas apjukuši, dezorientēti un nereti cits citam stāsta visdīvainākās lietas. Un tomēr, kā akcentē viņa, gulbenieša gadījumā ir runa par iespējamo kara atbalstīšanu no viņa puses. Tas jau skar sabiedrības drošību.

Par to, ka “Dzirkstele” ir pievērsusi sabiedrības uzmanību V.Čerkašina izteikumiem publiskajā telpā, A.Rožukalne saka: “Vārda brīvība jau nekur nepazūd. Tā pati vārda brīvība dod tiesības “Dzirkstelei” diskutēt par vārda brīvību, vērtēt, vai tur parādās informācija, kura ir pretrunā ar Latvijas likumiem. Vārda brīvībai joprojām ir robežas, kas ir saistītas ar atbildību. Līdz ar to “Dzirkstele” dara tieši to, kas laikrakstam ir jādara, stāstot par to, kā mūsdienās var izpausties vārda brīvības dažādas formas.”

Eksperte uzsver, ka svarīgi laikrakstā stāstīt arī par to, kā V.Čerkašina gadījumā notiek viņa radītā satura izmantošana citiem mērķiem. Vienlaikus, kā saka A.Rožukalne, lasītāji var arī vērtēt to, ko V.Čerkašins ir teicis interneta čatā, un vai teiktais liekas pieņemams. Tādā veidā vārda brīvība tiek pielietota universāli.

“YouTube” bloķēja video, ievērojot ētiku

Tas, ko piedzīvojis V.Čerkašins, kādam citam ir sava reitinga celšanas un naudas pelnīšanas veids – saka A.Rožukalne. Turklāt šādi izmantoti cilvēki tiek ne tikai saistībā ar politiku. A.Rožukalne uzsver, ka “YouTube”, saņemot iebildumus, vēlāk tika bloķēts video ar V.Čerkašinu.

“Acīmredzot cilvēks izmantoja platformas dotās iespējas informēt, skaidrot situāciju saskaņā ar “YouTube” darbības noteikumiem. Ne visas vietnes darbojas pēc Eiropas platformu ētikas kodeksa. “YouTube” ir svarīga ētika. Skaidrs, ka tādi gadījumi kā ar iepriekšminēto gulbenieti apdraud šīs interneta vietnes biznesu. Citās platformās nav tik viegli aizstāvēt savas tiesības. Piemēram, vietne “TikTok” nedarbojas saskaņā ar Eiropas ētikas kodeksu. Jāņem vērā, ka mēs ikviens kādreiz pasakām ko lieku, neaptverot, kāda pēc tam būs citu cilvēku reakcija, ja tas nonāks publiskajā telpā. Tāpēc cilvēkiem ir svarīgi izprast šādas situācijas tīri no izglītojošā viedokļa, neatkarīgi no tā, cik lielā mērā viņi jūtas sašutuši par to, ko konkrētais gulbenietis ir paudis internetā. Uzskatu, ir svarīgi laikrakstā stāstīt, ka pastāv arī šādi viedokļi, kāds ir konkrētajam gulbenietim, un ka šie viedokļi, viņam pašam nezinot, var tikt prezentēti, izmantoti.”

Šādus gadījumus pēta sociālo zinātņu studenti

A.Rožukalne stāsta citu līdzīgu piemēru par privātā videočata negodprātīgu izmantošanu, kuru pētījuši viņas studenti Sociālo zinātņu fakultātē: “Sarunbiedrs izliekas, ka runā privāti – divatā. Aicina sievieti atkailināties. Tā ir pieaugušo cilvēku izklaide savā starpā. Viņi var tā darīt. Var atkailināties viens otram. Bet tas tiek nofilmēts, saglabāts un pēc tam tiek rādīts citos interneta kanālos. Tādā veidā ņirgājoties par sievieti, kura varbūt tajā brīdī, kad atkailinājās sarunbiedram internetā, tādā veidā meklēja attiecības. Daudzi mūsdienās attiecības meklē internetā. Gulbenieša gadījumā arī ir izmantots šāds paņēmiens, bet tikai par politikas jautājumiem. Jāsaprot, ka tīmeklī ir ļoti daudz tādu personu, kuras mēģina parazitēt no tā satura, kuru veido citi cilvēki. Izmanto šo saturu dažādos veidos. Līdz ar to tiešām cilvēkiem ir ļoti jāpārvērtē, ko viņi saka vai dara, kādās interneta vietnēs tas notiek, cik kvalitatīvas, cik drošas ir šīs vietnes. Ir jāapzinās bīstamība, kāda ir iespējama tīmeklī.”

A.Rožukalne saka – sevišķi jaunieši šodien mēdz dzīvot internetā un saskaras arī ar negatīvo pieredzi šajā sakarā. Ar tā saucamajiem heiteriem. Tas ir vārds, kas aizgūts no angļu valodas – “hater” un veidojies no vārda “hate” – latviski “ienīst”.

“Svarīgi nesajaukt divas lietas. Kritisks skatījums ir jānošķir no nemitīgas pazemošanas internetā, no sistemātiskiem, mērķtiecīgiem uzbrukumiem. To nevar uzskatīt par normālu publiskās komunikācijas daļu. Bet tā jau ir cita tēma,” viņa skaidro.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.