Gulbenieši uzskata — pilsētā vajag iedzīvotāju padomi

25 dažādu paaudžu gulbenieši atsaucās biedrības “Sateka” aicinājumam piedalīties 25.aprīlī apkaimju darbnīcā Gulbenē. Biedrība šogad novadā ir noorganizējusi kopskaitā 14 šādas darbnīcas – 13 notika pagastos un pēdējā pilsētā.

Gulbenē tikšanās notika brīvas sarunas formā. Sarunu vadīja Anita Birzniece. Visplašāk bija pārstāvēti iedzīvotāji no Ievugravas. Starp viņiem – arī Gulbenes luterāņu draudzes locekļi kuplā sastāvā. Ieradušies bija arī vairāki iedzīvotāji, kuru mājas ir Skolas, Nākotnes, Blaumaņa, Robežu, Pamatu ielā.

Izskanēja idejas, vēlmes, stāsti par to, ko katrs no klātesošajiem savā brīvajā laikā ir darījis, dara vai vēlas darīt savā apkaimē kopējam labumam. Izskanēja dažādi ierosinājumi, kuri tika apspriesti un kurus piefiksēja biedrības “Sateka” vadītāja Daiga Gargurne.

Izskanēja, ka Saules ielā iedzīvotāji gribētu veidot brīvdabas vietu, kur kopā pulcēties un svinēt svētkus, stiprinot piederību apkaimei. Bija jautājumi par to, vai ir cerības, ka reiz tiks iztīrīts Dzirnavu dīķis, lai tur varētu veidot pludmali. Izskanēja idejas par to, kā mudināt gulbeniešus iesaistīties pasākumos un parādīt apkārtējiem savas prasmes, talantus. Tika apspriesta pilsētas svētku tradīcija un citi kultūras pasākumi, kā arī kultūras vietas Gulbenē. Bija diskusijas par pilsētas parkiem, to funkcionalitāti. Izskanēja dažādas pārdomas par pilsētas identitātes vietām.

Novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers informēja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šobrīd Gulbenē ir jāatsakās no finansiāli ietilpīgās ieceres lielajā stadionā tribīņu vietā būvēt vieglatlētikas manēžu.

Ievirzījās saruna arī par iedzīvotāju padomju veidošanu pašvaldībā. Klātesošo aptauju šajā sakarā veica pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas pārstāve Inga Lapse. Gulbenieši apliecināja atbalstu iedzīvotāju padomju veidošanai.

Sarunā klāt bija arī novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis un pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne, kuri skaidroja: iedzīvotāju padomes palīdzēs nezaudēt pašvaldībai saikni ar cilvēkiem. Atsvešinātība notiek, jo ne pagastos, ne pilsētā vairs nav vēlētu pārvalžu vadītāju. Veidojamās iedzīvotāju padomes faktiski pārstāvniecības ziņā līdzināsies kādreizējām pagastu padomēm un pilsētas domei – teica A.Caunītis.

Pašlaik pašvaldībā strādā pie idejām, cik skaitliski lielai jābūt iedzīvotāju padomei. Svarīgi arī tas, cik liels iedzīvotāju skaits balsos par šādas padomes izveidi pagastā vai pilsētā. Latvijā jau 11 pašvaldībās esot gan noteikumi iedzīvotāju padomju izveidei, gan pašas padomes. Ļoti aktīvi iedzīvotāju padomes veidojoties Saldus pusē, taču pašā pilsētā vēl nav. Saldū domājot, vai pilsētā vajag vienu padomi vai vairākas apkaimju iedzīvotāju padomes.

D.Gargurne informēja klātesošos par “Leader” projektu pieņemšanas nākamās kārtas saturu, niansēm. Rosināja iedzīvotājus gatavot un iesniegt projektus.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.