«Suņus mēs nemidzinām, labprāt atdosim viņus, lai dzīvo. Protams, žēl šķirties, sākumā pārdzīvojumi ir ļoti lieli, bet tas ir mūsu darbs, un mēs to saprotam – man jau tas ir trešais suns,» stāsta Valsts
robežsardzes (VRS) kinologs Ilgonis Kukars, kuram jāšķiras no aptuveni gadu vecā beļģu aitu suņu
sugas jaunieša Greisa.
Suņus, tāpat kā cilvēkus, var atzīt par dienestam nederīgiem, un Greiss ir viens no viņiem – viņš tiek pārdots par 50 latiem. Tāpat noticis ar viņa māsām Guchy un Gammu, un sešus gadus veco vācu aitu suni Bo, kuru atdod vēl lētāk – par pieciem latiem. Lielākā daļa četrkājaino robežsargu «pēc profesijas» ir pēddziņi.
«Viņu galvenais uzdevums ir patrulēšana gar zaļo robežu, kur viņi uzrāda nelikumīgas robežšķērsošanas pazīmes un, ja nepieciešams, aiztur arī robežpārkāpējus,» klāstī U. Barkāns.
VRS šobrīd ir aptuveni 130 dienesta suņu, un kārtīgs četrkājainais kolēģis maksā diezgan dārgi – no 600 līdz pat vairākiem tūkstošiem latu atkarībā no vecuma, tādēļ speciālisti Kinoloģijas centrā Rēzeknē suņus arī audzē.
«Gadā paši iegūstam aptuveni četrus piecus metienus, no kuriem atlasām labākos kucēnus. Gada laikā VRS nepieciešami aptuveni 20 jauni kucēni,» stāsta U. Barkāns.
